Lielbritānija vēlējās izslēgt verdzības reparācijas no Sadraudzības samita darba kārtības

Britu amatpersonas sākotnēji uzstājušas, ka verdzības reparāciju jautājumam nevajadzētu būt Sadraudzības valstu valdību vadītāju samita darba kārtībā Antigvā un Barbudā, un pat brīdinājušas, ka premjerministrs Endijs Bērnhems nepiedalīsies, ja tēma tiks oficiāli iekļauta. To Guardian pastāstīja Ralfs Gonsalvess, bijušais Sentvinsentas un Grenadīnu premjerministrs un reparāciju kustības Repair Campaign vadošs darbinieks. Samits, kurā pulcējas 56 Sadraudzības valstis no Āfrikas, Āzijas, Karību jūras reģiona, Amerikām, Klusā okeāna reģiona un Eiropas, sākas svētdien.

Ko saka Gonsalvess

Pēc viņa teiktā, līdzīgu nostāju paudušas arī Kanādas amatpersonas. Viņš arī apgalvo, ka tikusi izplatīta nepatiesa informācija, ka tēmu nevēlas Indija, lai gan Indija 2026. gada 25. martā atbalstījusi ANO Ģenerālasamblejas rezolūciju. Gonsalvess atzinīgi vērtē Lielbritānijas lēmumu iesaistīties strukturētā dialogā, taču teica, ka valdība pie sarunu galda nākusi “spārdoties un kliedzot”. Viņaprāt, paši sarunu formāts un detaļas, visticamāk, tiks apspriesti slēgtajā līderu sanāksmē, nevis oficiālajā samita daļā. Britu valdība uzreiz komentāru nesniedza.

Britānijas pozīcijas maiņa

Piektdien Bērnhems laikraksta Guardian slejā piekrita strukturētam dialogam un apņēmās apsvērt atvainošanos, tādējādi aizgājis tālāk par saviem priekšgājējiem. Oficiālajā darba kārtībā ir tirdzniecība, klimatnoturība un finanses, ilgtspējīgs parāds, demokrātija un jauniešu iespējas.

Gajanas prezidents Irfāns Ali aicināja izveidot Sadraudzības apakškomiteju, kas nākamo sešu līdz 12 mēnešu laikā izstrādātu dialoga detaļas, un vēlējās, lai sarunas vērstos uz verdzības attīstības sekām veselībā, izglītībā un infrastruktūrā. Barbadosas premjerministre Mija Motlija pateicās Bērnhemam, bet norādīja, ka viedokļi reparāciju jautājumā atšķiras. Bahamu premjerministrs Filips Deiviss uzsvēra, ka runa ir par verdzības ilgtermiņa sekām un taisnīgumu.

Samita atklāšanas diena sakrīt ar Antigvas un Barbudas neatkarības 45. gadadienu. Karalis Čārlzs, kā norādīts, pilnu atvainošanos nesniegs. Uz pasākumiem dodošos Čārlzu un Bērnhemu sagaidīs protesti. Toriju līdere Kemija Beidenoka atvainošanos nosauca par “sevis apcerošu novēršanu”.