Lielbritānijas palīdzības samazinājums: dažām Āfrikas valstīm atbalsts saruks par 90%
Lielbritānijas valdības lēmums samazināt ārvalstu palīdzību dažām Āfrikas valstīm nozīmēs līdz pat 90% mazāku divpusējo atbalstu, liecina Ārlietu ministrijas dati.
Lielbritānijas leiboristu valdības ārvalstu palīdzības samazinājumi atstās ievērojamu ietekmi uz vairākām Āfrikas valstīm. Ārlietu ministrijas gada pārskatā sniegts ilgi gaidīts sadalījums par to, kā budžeta samazinājums ietekmēs atsevišķas valstis nākamajos trīs gados.
Attīstības labdarības organizāciju apvienības Bond analīze liecina, ka līdz 2029. gadam atbalsts Mozambikai un Malāvijai samazināsies par 90%, Ruandai un Sjerraleonei – par 80%, bet Somālijai – par 49%.
Bond izpilddirektore Romillija Grīnhila sacīja, ka, samazinot palīdzību tādām valstīm kā Etiopija, Malāvija, Mozambika, Ruanda, Sjerraleone un Uganda, valdība atstāj novārtā kopienas, kas atrodas konfliktu un klimata krīzes priekšplānā, riskējot iegremdēt šo valstu iedzīvotājus nabadzībā un nestabilitātē.
Premjerministra Kīra Stārmera valdība pērn paziņoja par dziļiem ārvalstu palīdzības samazinājumiem, lai finansētu aizsardzības budžeta palielināšanu, kā rezultātā no amata atkāpās attīstības ministre Anelīze Doda.
Daļa no leiboristu pieejas ir pārorientēties uz daudzpusējiem donoriem, piemēram, Pasaules Banku, argumentējot, ka tas ir efektīvāks veids, kā izmantot ierobežotos resursus.
Ārlietu ministre Iveta Kūpere, skaidrojot samazinājumus parlamentam martā, norādīja, ka valsts pāries no augstām dotāciju ODA (oficiālās attīstības palīdzības) izmaksām, bet ambīcijas un centieni saglabāsies – īstenojot modernizētas partnerības un izmantojot Lielbritānijas piedāvājumu.
Labdarības organizācijas gan uzsver, ka tiešā atbalsta samazināšana atsevišķām valstīm apdraud būtiskus projektus. Glābiet bērnus globālo rezultātu direktore Līza Vaisa sacīja, ka šodienas starptautiskā budžeta sadalījums atspoguļo to, kas jau zināms – sabiedrisko investīciju samazināšanos valstīs un bērnos, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un šīs izvēles sūta globālu vēstījumu par Lielbritānijas lomu starptautiskajā arēnā.
Nākamie soļi leiboristu attīstības politikā būs atkarīgi no jaunā premjerministra Endija Bērnema izvēlētā ārlietu ministra. Pašreizējais enerģētikas ministrs Eds Milibends tiek uzskatīts par iespējamo kandidātu.
Daži deputāti aicina Bērnemu rīkoties, lai atjaunotu partijas līderību attīstības jautājumos, tostarp noteikt ceļu atpakaļ uz mērķi tērēt 0,7% no nacionālā ienākuma ārvalstu palīdzībai.
Lielbritānija nākamgad uzņemsies G20 prezidentūru – koordinējošās struktūras, kas ietver Ķīnu, Indiju un Brazīliju līdzās bagātajām Ziemeļvalstīm. Grīnhila mudināja jauno premjerministru un ārlietu ministru izmantot šo lomu, lai veicinātu globālās reformas nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai.
Attīstības ministre Dženija Čepmena sacīja, ka pasaule ir mainījusies – krīzes vienā pasaules daļā tagad skar visus. Viņa minēja konfliktu Tuvajos Austrumos, kas paaugstinājis pārtikas un mēslojuma izmaksas, un Ebolas uzliesmojumu Kongo Demokrātiskajā Republikā kā atgādinājumu par globālās veselības drošības nozīmi. Viņa norādīja, ka Lielbritānija nenovēršas no šiem izaicinājumiem, bet liek katram attīstības izdevumu mārciņam strādāt efektīvāk.
