Lielbritānijas revidenti brīdina: bez straujākas elektrotīkla modernizācijas kritīs rēķini

Lielbritānijas Valsts kontroles iestāde (NAO) brīdinājusi, ka elektroenerģijas patērētājiem varētu nākties maksāt vairāk, ja valdība nepaātrinās plašo elektrotīkla modernizācijas programmu, kas nepieciešama pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem.

Pēc NAO aprēķiem, ja modernizācija netiks paātrināta, ar novecojušā tīkla uzturēšanu saistītās papildu izmaksas, kuras galarezultātā sedz patērētāji, līdz 2030. gadam varētu sasniegt 7,8 miljardus mārciņu gadā.

Modernizācijas gaita atpaliek

Pašlaik norisinās 70 miljardu mārciņu vērta programma, lai atjaunotu Lielbritānijas balstu, gaisvadu līniju un apakšstaciju tīklu, ļaujot pārvadīt vairāk enerģijas no vēja un saules parkiem uz mājsaimniecībām. No 80 projektiem, kas nepieciešami valdošās Leiboristu partijas izvirzītā mērķa — līdz 2030. gadam padarīt tīklu bezoglekļa — sasniegšanai, pabeigti tikai 16, bet vairums vēl atrodas agrīnā stadijā.

NAO vadītājs Gerets Deiviss norādīja, ka plānotā modernizācija pārbaudīs sistēmas, kas nav veidotas darbam šādā tempā un apjomā. Viņš uzsvēra, ka projektu īstenošanas izgāšanās kavēs ekonomisko izaugsmi un paaugstinās rēķinus.

Ierobežojumu izmaksas jau aug

Kad tīkls nespēj pārvadīt pietiekami daudz elektrības no ražošanas vietas uz patēriņa vietu, sistēmas operators maksā vēja parkiem par izslēgšanos un gāzes stacijām citviet — par ieslēgšanos, lai nodrošinātu pieprasījumu. Šīs tā sauktās ierobežojumu izmaksas 2025.–2026. gadā sasniedza 1,9 miljardus mārciņu un bez straujākas modernizācijas varētu pieaugt līdz 7,8 miljardiem mārciņu.

Vienlaikus tīkla īpašniekiem — privātiem uzņēmumiem, kas būvē un pārvalda tīklu — būs vairāk nekā četrkārt jāpalielina ikgadējie ieguldījumi modernizācijā: no 2,5 miljardiem mārciņu 2025.–2026. gadā līdz vairāk nekā 11 miljardiem mārciņu 2027.–2028. gadā.

Nozares regulators Ofgem lēš, ka mājsaimniecības, ja modernizācija noritēs vajadzīgajā tempā, gadā varētu ietaupīt aptuveni 30 mārciņas, samazinoties ierobežojumu izmaksām, taču NAO to raksturo kā ļoti sarežģītu uzdevumu. Daži projekti jau tagad prognozēti kā tādi, kas turpināsies arī pēc 2030. gada, tāpēc daļa jaunās enerģijas ražošanas jaudas, iespējams, tiks pieslēgta tīklam vēl pirms nepieciešamās modernizācijas pabeigšanas.

NAO arī norādīja, ka ne Ofgem, ne tīkla balansēšanu nodrošinošā organizācija Neso, ne valdība nepublisko pietiekami daudz datu par projektu izmaksām un gaitu, un aicināja uz lielāku caurskatāmību. Parlamenta izdevumu uzraudzības komitejas vadītājs Džefrijs Kliftons-Brauns uzsvēra, ka tīklam jāspēj apkalpot pieaugošo pieprasījumu, tostarp no jaunām mājām un datu centriem, un ka atbildīgajām iestādēm projekti jāīsteno laikus un caurskatāmi.

Ofgem paziņoja, ka atbalsta ieteikumus, savukārt enerģētikas ministrs Maikls Šenks norādīja, ka ziņojums atgādina par gadu gaitā uzkrāto nepietiekamo investīciju sekām un ka valdības reformas beidzot veido nepieciešamo infrastruktūru.