Liepājā skanēs aizmirsts Holsta skaņdarbs un Elgāra čellkoncerts
Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” 7. novembrī Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar čellisti Margaritu Balanas atskaņos britu komponistu darbus. Programmā ir arī Gustava Holsta Fantasta svīta, kas pēc pirmatskaņojuma 1912. gadā publikai nav skanējusi.
Sestdien, 7. novembrī, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notiks Liepājas Simfoniskā orķestra koncerts, kurā izskanēs trīs 20. gadsimta sākuma britu komponistu darbi. Orķestri vadīs britu diriģents Daglass Bostoks, bet solistes partiju atskaņos latviešu čelliste Margarita Balanas. Koncerts ir daļa no nedēļas kultūras notikumu izlases, ko sagatavojis portāls NRA.
Elgāra čellkoncerts
Programmas centrā ir Edvarda Elgāra Koncerts čellam un orķestrim. Tas ir komponista vēlīnās daiļrades centrālais opuss un viens no čella repertuāra nozīmīgākajiem skaņdarbiem. Kritika Margaritu Balanas raksturo kā vienu no savas paaudzes spožākajām čellistēm.
Koncerta anotācijā Guntis Kuzma norāda, ka Elgāra darbs no solista prasa dziļu iekšēju koncentrāciju un spēju noturēt dramaturģisko spriegumu. Viņaprāt, Balanas spēlei piemīt nepieciešamais dramatiskais spēks. Tā kā Balanas ir arī diriģente, solo partiju viņa veido kā dzīvu sarunu ar orķestri.
Vona-Viljamsa Londonas simfonija
Orķestris atskaņos arī Ralfa Vona-Viljamsa Londonas simfoniju, kas ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta sākuma britu simfoniskajiem darbiem. Tajā saklausāmi Vestminsteras zvanu motīvi, ielu muzikantu atskaņas un pilsētas ritmiskā spriedze. Darbs iezīmē komponista pāreju no nacionāli romantiskas uz plašāku simfonisko domāšanu.
Holsta Fantasta svīta
Programmā iekļauta arī Gustava Holsta Fantasta svīta, kas Liepājā pirmo reizi sastapsies ar klausītājiem kopš pirmatskaņojuma 1912. gadā. Pēc diriģenta Bostoka teiktā, Holsts pēc šī vienīgā atskaņojuma darbu atsauca un izslēdza no savas oficiālās darbu uzskaites, uzskatot to par mākslinieciski nepilnīgi realizētu ieceri. Tāpēc svīta palikusi ārpus koncertu repertuāra. Holsta dzimtas saknes ir saistītas arī ar Rīgu.
Svītā savijas simfoniskas krāsas, ritmiska vitalitāte un eksperimentāla forma, un tā ļauj ieskatīties komponista radošās valodas veidošanās posmā. Bostoks ir starptautiski atzīts diriģents un pedagogs, kura darbībā viena no iezīmēm ir mazāk zināma un aizmirsta repertuāra atklāšana.
