Lietuvā aug neapmierinātība ar lēno progresu attiecību uzlabošanā ar Ķīnu
Lietuvas parlamentārieši, kas iestājas par attiecību normalizēšanu ar Pekinu, kritizē valdības lēno rīcību un plāno paši par saviem līdzekļiem doties uz Briseli tikties ar Ķīnas diplomātiem. Seima valde noraidījusi lūgumu apmaksāt braucienu no parlamenta budžeta.
Lietuvas valdība jau gandrīz divus gadus deklarē mērķi atjaunot attiecības ar Pekinu, kas pasliktinājās iepriekšējās konservatīvās valdības laikā saistībā ar Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Viļņā. Taču reāls progress līdz šim ir minimāls, un daži politiķi zaudē pacietību.
Seima deputāts Ignas Vēgēle, kas darbojas kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, paziņojis, ka par saviem līdzekļiem dosies uz Briseli tikties ar Ķīnas diplomātiskajiem pārstāvjiem. Tas notiek pēc tam, kad Seima valde noraidīja lūgumu daļēji segt brauciena izmaksas no parlamenta budžeta. Vēgēle kopā ar deputātu Rimu Jonu Jankūnu ietilpst pagaidu parlamentārajā grupā, kas iestājas par attiecību normalizēšanu ar Ķīnu, un abi pauduši neapmierinātību ar lēno virzību šajā jautājumā, kas oficiāli iekļauts valdības programmā.
Seima valde noraidījumu pamatoja gan ar parlamenta līdzekļu izmantošanas jautājumu, gan bažām, ka plānotās tikšanās nav saskaņotas ar Ārlietu ministriju. Vēgēle norādīja, ka lēmums nemaina viņu nodomu tikties ar augsta ranga diplomātiem Briselē, piebilstot, ka iepriekš deputāti par parlamenta līdzekļiem devušies uz Taivānu, tāpēc tagad nākas labot šī lēmuma sekas, finansējot braucienu paši.
Valdība uzdevusi ārlietu ministram Kestutim Budrim strādāt pie Lietuvas-Ķīnas attiecību atjaunošanas līdz līmenim, kāds ir citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šobrīd Viļņa un Pekina pat nav apmainījušās ar vēstniekiem. Premjerministrs Mindaugs Sinkevičs paudis cerību redzēt progresu pirms Lietuvas prezidentūras ES Padomē 2027. gada pirmajā pusē.
Seima valdes locekle Rasa Budbergīte uzsvēra, ka deputātiem rūpīgi jāsaskaņo darbības ar Ārlietu ministriju, jo Ķīna esot nopietns starptautisks spēlētājs. Vēgēle savukārt aizstāvēja plānoto braucienu, norādot, ka Igaunijas ārlietu ministrs jau ticies ar augstiem Ķīnas amatpersonām, kamēr Lietuvas ārlietu ministrs to nav paveicis divu gadu laikā.
Seima priekšsēdētājs Juozs Oleks atzinis, ka Budrys virzās pareizajā virzienā, bet prezidents Gitans Nausēda cerējis drīzumā redzēt vismaz starprezultātus. Tomēr ne visi parlamentā atbalsta šo virzienu — konservatīvā deputāte Radvile Morkūnaite-Mikulēniene kritizējusi centienus, uzsverot, ka Ķīna atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu un tai ir problēmas ar cilvēktiesībām un demokrātiju.
