Lietuva pievelk migrācijas noteikumus, bažas par ekonomiku un drošību

Lietuvas jaunā valdība sola stingrāku pieeju migrācijai. Prezidents Gitans Nausēda ierosinājis noteikumus, kas ārvalstu darba ņēmējiem paredz pagaidu uzturēšanās atļaujas uz diviem gadiem, pēc kuriem viņiem būs jāatstāj Lietuva vismaz uz sešiem mēnešiem, pirms atgriešanās. Tāpat viņiem nebūtu tiesību uz ģimenes apvienošanu.

Šis plāns izpelnījies kritiku no juristu un uzņēmēju puses, kuri brīdina, ka ierobežojumi varētu pasliktināt darbaspēka trūkumu un kaitēt ekonomikai. Savukārt drošības amatpersonas norāda, ka migrācijas maršruti caur reģionu kļuvuši par daļu no plašākiem drošības izaicinājumiem, kas saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju.

Atgādinot 2021. gada migrācijas krīzi, kad tūkstošiem cilvēku šķērsoja robežu no Baltkrievijas, Lietuva toreiz atbildēja ar migrantu internēšanu, atgrūšanu un robežžoga būvniecību. Tagad līdzīgs spiediens tiek izdarīts uz Latviju. Lietuvas amatpersonas ziņo, ka šogad aptuveni 8000 migrantu mēģinājuši iekļūt Latvijā no Baltkrievijas – deviņas reizes vairāk nekā Lietuvā.

Latvijas nepilnīgā infrastruktūra un robi robežuzraudzībā veicina spiedienu, norāda Lietuvas Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Antans Montvyds. Migranti, kas ieceļo Latvijā, bieži mēģina doties tālāk caur Lietuvu uz Rietumeiropu. Lietuvas iekšlietu ministrs Martīns Katelyns pieļāvis iespēju uz laiku atjaunot robežkontroli ar Latviju, ja plūsmas kļūs nekontrolējamas, lai gan Nausēda un premjers Sinkevičs iebilst pret šādu soli, uzsverot Šengenas zonas principus.

Ekonomiskajā diskusijā Nausēdas padomnieks Deivids Matuļonis norādījis, ka Lietuvā dzīvojošo ārvalstnieku skaits sasniedzis aptuveni 220 000 jeb 7,7% iedzīvotāju, radot spiedienu uz integrāciju un sociālo spriedzi. Tomēr jurists Skirmants Bikelis kritizē šos argumentus, sakot, ka ārvalstnieku skaits ir salīdzinoši stabils, un brīdina neizmantot atsevišķus gadījumus, lai attaisnotu plašākus ierobežojumus. Uzņēmēji uzsver, ka migranti ir būtiski darba tirgū, jo daudzās nozarēs ir ilgtermiņa darbaspēka trūkums.

Drošības eksperts Giedrims Jeglinskis norāda, ka katrs ārvalstnieks no krieviski runājošām vai bijušajām PSRS valstīm rada risku, ka viņu var savervēt naidīgi izlūkdienesti. Lietuvas robežsardze regulāri ziņo par gadījumiem, kad Baltkrievijas darbinieki pavada migrantus līdz robežai. Baltijas valstu līderi brīdina par iespējamām Krievijas provokācijām, kas vērstas pret Ukrainu atbalstošām valstīm, tostarp sabotāžu, kiberuzbrukumiem un informācijas operācijām.