Lietuvas aizsardzības uzņēmumi prasa lielāku valsts atbalstu pēc dedzināšanas mēģinājuma Viļņā
Pēc mēģinājuma aizdedzināt Starlink iekārtu noliktavu Viļņā Lietuvas aizsardzības nozares uzņēmumi lūdz valsti vairāk palīdzēt pret iespējamu sabotāžu, kibersargiem un iebiedēšanu. Iekšlietu ministrs norāda, ka valsts nevar nodrošināt fizisku aizsardzību katram uzņēmumam.
Lietuvas aizsardzības un divējāda pielietojuma tehnoloģiju uzņēmumi aicina valdību sniegt lielāku atbalstu pret iespējamu sabotāžu, kiberuzbrukumiem un iebiedēšanu. Iemesls ir naktī uz svētdienu Viļņā veiktais mēģinājums aizdedzināt objektu, kurā glabā Starlink satelītsakaru iekārtas, ko izmanto arī savienojuma nodrošināšanai Ukrainā. Uzņēmumi vēlas no iestādēm vairāk apmācību un praktisku padomu, kā rīkoties draudu gadījumā.
Incidents Viļņā
Premjerministrs Mindaugs Sinkevičs informēja, ka aizdedzināšanai izmantoti uzliesmojoši šķidrumi un molotova kokteiļi. Ugunsgrēku pamanīja apsargs un nodzēsa. Cieta tikai vadības bloks, notikumu ierakstīja novērošanas kameras. Policijas komisāru ģenerālis Arūns Paulausks sacīja, ka izmeklēšana noris intensīvi, taču aizdomās turamie nav aizturēti. Sinkevičs norādīja, ka to vērtē kā sabotāžu; uzņēmums piektdien bija saņēmis vispārīgu brīdinājumu par iespējamiem draudiem, bet par konkrēto incidentu iepriekšējas informācijas nebija.
Pagājušajā nedēļā Bulgārijā aizdedzinātas Starlink antenas, bet pirms mēneša Polijā uzbrukts Starlink stacijai; četri šīs lietas aizdomās turamie aizturēti Vācijā. Lietuvas iestādes arī pieļauj, ka Krievijas specdienesti varētu stāvēt aiz agrāka incidenta ar bezpilota lidaparātu ražotāju, kura telpām priekšā atstāti vainagi, bet vadītāja fotogrāfija apvilkta ar melnu lenti.
Uzņēmumu prasības
Uzņēmumi min Krievijas numurzīmēm marķētus auto pie birojiem, darbinieku fotografēšanu un psiholoģisku spiedienu. RSI Europe vadītājs Tomass Milaušauskas sacīja, ka kiberuzbrukumi uzņēmumam kļuvuši ierasti jau pirms vairākiem gadiem un ka tas ievieš iestāžu ieteikumus. ScaleWolf vadītājs Edvins Kerza prasīja vairāk pasākumu par fizisko drošību un bezmaksas vai subsidētu palīdzību mazajiem uzņēmumiem. Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs brīdināja, ka uzņēmumi varētu pārskatīt ieguldījumus divējāda pielietojuma ražošanā, ja jutīsies pamesti.
Valsts atbilde
Nacionālā krīzes pārvaldības centra vadītājs Vilmants Vitkausks teica, ka drošības vadlīnijas nosūtītas vairāk nekā 40 uzņēmumiem. Pēc incidenta iestādēm uzdots stiprināt stratēģisko objektu aizsardzību, un riska uzņēmumu saraksts, visticamāk, paplašināsies. Valsts drošības dienesta vadītājs Viktors Grabausks norādīja, ka brīdinājuma līmenis paaugstināts, lai gan konkrētu tūlītēju draudu pazīmju nav. Iekšlietu ministrs Martins Katelins uzsvēra, ka valsts nevar fiziski aizsargāt katru uzņēmumu, jo jāsargā arī kritiskā infrastruktūra.
