Lietuvas autopārvadātāji prasa palielināt kvotas ārvalstu darbiniekiem
Lietuvas autopārvadātāju asociācija Linava Trīspusējās padomes sanāksmē aicināja palielināt kvotas darbiniekiem no trešajām valstīm. Valsts Nodarbinātības dienests norāda, ka kvotas izsmelšana uzņēmumiem neliedz algot ārzemniekus, ja tiek izpildītas augstākas algas prasības.

Lietuvas autopārvadātāju nozare pieprasa palielināt kvotas ārvalstu darbaspēkam. Nacionālās autopārvadātāju asociācijas Linava ģenerālsekretārs Narūns Raulinaitis otrdien Trīspusējās padomes sanāksmē, kurā darba devēju, arodbiedrību un valdības pārstāvji apsprieda, kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus bez jauniem nodokļiem, ierosināja mīkstināt darbinieku piesaistes ierobežojumus. Viņaprāt, tas palīdzētu vietējiem uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju un dotu budžetam papildu ieņēmumus.
Nozares argumenti
Raulinaitis norādīja, ka Lietuvas uzņēmumi zaudē konkurētspēju pret kaimiņvalstu konkurentiem, jo ārzemnieku algošanu ierobežo noteikumi. Daži uzņēmumi arvien biežāk veido darbību Polijā un Latvijā, lai no turienes piesaistītu darbiniekus no ārvalstīm.
Viņš minēja, ka šogad aptuveni 58% no 24 700 atļaujām, kas pieejamas trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas kvotā, varētu būt piešķirti transporta nozarei. Asociācija piedāvā vai nu palielināt kopējo kvotu, vai ieviest atsevišķu kvotu pārvadātājiem. Pēc Raulinaiša teiknā, tādā gadījumā budžetā nonāktu vairāk līdzekļu nekā pašlaik.
Viņš arī uzsvēra, ka ārvalstu vadītāji lielāko darba laika daļu strādā ārpus Lietuvas, tāpēc slodze uz vietējo infrastruktūru un pakalpojumiem esot mazāka. Pēc viņa vārdiem, šādus darbiniekus nodarbinošie pārvadātāji 80% laika strādā ārzemēs, un darbinieki Lietuvā pastāvīgi neapmetas.
Nodarbinātības dienesta skaidrojums
Nodarbinātības dienesta direktore Inga Balnanosienė norādīja, ka kvotas sasniegšana nenozīmē aizliegumu piesaistīt ārvalstu darbiniekus. Darba devēji joprojām var algot trešo valstu pilsoņus, ja izpilda augstākas atalgojuma prasības: mēneša alga nedrīkst būt mazāka par 1,2 reizēm vidējās bruto algas, kas pašlaik ir 2894 eiro. Ja profesija iekļauta augstas pievienotās vērtības profesiju sarakstā, kurās Lietuvā trūkst darbinieku, pietiek ar valsts vidējo algu 2411 eiro apmērā.
Balnanosienė piebilda, ka papildu kvotu var ieviest pēc nozares kolektīvā līguma pušu priekšlikuma, taču šogad neviens šo iespēju nav izmantojis. Dienests joprojām aprēķina nākamā gada kvotu un šonedēļ plāno iesniegt priekšlikumu Sociālās drošības un darba ministrijai.
Šogad Lietuvā apstiprināta 24 700 atļauju kvota trešo valstu pilsoņiem. Migrācijas departamenta dati liecina, ka tā tika izsmelta 7. septembrī.

/nginx/o/2023/09/08/15576946t1h3ad6.jpg)
