Lietuvas ekonomika trešajā ceturksnī sarukusi par 1%, ekonomisti brīdina par izaugsmes palēnināšanos
Lietuvas iekšzemes kopprodukts trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo, samazinājās par 1%, kas ir straujākais kritums starp 15 ES valstīm, kuras jau publicējušas datus. Ekonomisti uzskata, ka straujas izaugsmes periods tuvojas beigām.
Lietuvas ekonomika 2026. gada trešajā ceturksnī sarukusi par 1%, salīdzinot ar iepriekšējiem trim mēnešiem. Tas ir lielākais ceturkšņa kritums starp 15 Eiropas Savienības valstīm, kas līdz šim publicējušas datus, liecina Lietuvas Valsts datu aģentūras un ES statistikas biroja Eurostat piektdien publicētie provizoriskie aprēķini. Ekonomisti šo rezultātu vērtē kā signālu, ka ātras izaugsmes laiks Lietuvā noslēdzas.
Gada izaugsme saglabājas
Vienlaikus iekšzemes kopprodukts (IKP), izlīdzinot sezonas un darba dienu ietekmi, gada griezumā pieauga par 2,3% un sasniedza 24,4 miljardus eiro faktiskajās cenās. Bez šiem korekcijiem gada pieaugums bija 1,8%. ES vidējais rādītājs gada griezumā ir 1,5%. Pārējās valstīs, kas publicējušas datus, ceturkšņa izaugsme vidēji bija 0,5%, bet Francijā IKP samazinājās par 0,1%.
Visnegatīvāko ietekmi uz IKP atstāja būvniecība, informācijas un komunikācijas nozare, kā arī transports un uzglabāšana.
Ekonomistu skaidrojumi
Swedbank ekonomists Nerijus Mačiulis aģentūrai BNS sacīja, ka trešais ceturksnis ir pirmais brīdinājums par straujās izaugsmes beigām. Pēc viņa domām, kritumu varēja izraisīt otrā ceturkšņa patēriņa uzplaukuma izsīkšana: tad iedzīvotāji iztērēja ap 1,5 miljardus eiro, kas izņemti no pensiju otrā līmeņa fondiem. Tagad iedzīvotāji tērē tikai no ienākumiem.
SEB ekonomists Tadass Povilauskas norādīja, ka pensiju izņemšana patēriņu atbalstīja arī trešajā ceturksnī, taču mazāk – jūlijā iedzīvotājiem izmaksāja ap 745 miljoniem eiro. Luminor ekonomists Žigimants Mauricas atzina, ka rezultāts pārsteidz, jo mazumtirdzniecības un rūpniecības rādītāji bija samērā spēcīgi, bet mājokļu tirgus – aktīvs. Viņš pieļāva, ka transporta nozares vājumu varēja ietekmēt stingrākas prasības trešo valstu darbiniekiem un daļas pārvadātāju darbības pārcelšana uz ārzemēm.
Prognozes
Ekonomisti sagaida lēnāku izaugsmi nākamgad. Swedbank prognozē IKP pieaugumu ap 2,8% 2026. gadā, kamēr iepriekš tika gaidīts vairāk nekā 3%; 2027. gadā izaugsme vājināsies. Banka min ES atveseļošanas fondu līdzekļu izsīkšanu, lēnāku algu kāpumu, stagnējošu darba tirgu, iespējami augstākas Eiropas Centrālās bankas procentu likmes un pieaugošu konkurenci eksporta tirgos. Lietuvas Banka sagaida ap 3% izaugsmi šogad un 2,5% 2027. gadā.
