Lietuvas ģenerālauditore ierosina fiksēt militāros izdevumus virs 5% no IKP arī pēc 2030. gada
Lietuvas ģenerālauditore Irena Segalovičiene ierosina valstij juridiski nostiprināt pienākumu tērēt aizsardzībai vairāk nekā 5% no IKP arī pēc 2030. gada, lai nākamās valdības nevarētu samazināt budžetu.
Ģenerālauditore Irena Segalovičiene uzskata, ka Lietuvai būtu jāapņemas tērēt vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai arī pēc 2030. gada, lai nepieļautu militārā budžeta samazināšanu nākotnē. Viņa ierosināja šo mērķi iekļaut valsts stratēģiskajos dokumentos, uzsverot, ka revīzijas liecina par nepieciešamību saglabāt paaugstinātu finansējumu aizsardzībai vēl vismaz līdz nākamās desmitgades vidum, lai uzturētu stiprināto drošības sistēmu.
Segalovičiene norādīja, ka Nacionālās drošības stratēģijā būtu jānosaka aizsardzības izdevumi vismaz 5% apmērā no IKP līdz 2035. gadam. "Valsts ir nolēmusi palielināt savu drošību un patiesi pacelt nacionālo aizsardzības sistēmu no viena līmeņa uz citu. Mums jābūt skaidrai stratēģiskai pacietībai, lai tas nekļūtu par intensīvu politisku debašu objektu," sacīja amatpersona.
Viņas komentāri izskanēja pēc tam, kad Lietuvas Valsts aizsardzības padome, kurā ietilpst valsts politiskā un militārā vadība, vienojās no 2026. līdz 2030. gadam aizsardzībai atvēlēt no 5% līdz 6% no IKP. Papildu līdzekļi paredzēti nacionālās militārās divīzijas izveidei, jaunu ieroču un ekipējuma iegādei, kā arī infrastruktūras sagatavošanai Vācijas brigādes pastāvīgai izvietošanai Lietuvā.
Aizsardzības ministra vietnieks Karolis Aleksa atbalstīja priekšlikumu, norādot, ka aizsardzības izdevumu samazināšana pēc 2030. gada apgrūtinātu pašlaik izstrādājamo spēju uzturēšanu. Viņš uzsvēra, ka ilgtermiņa militāro tēriņu saglabāšanai nepieciešama plaša politiska vienošanās.
NATO dalībvalstis alianses nesenajā samitā vienojās palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP līdz 2035. gadam, reaģējot uz ASV spiedienu un pieaugošajiem drošības draudiem no Krievijas. Saskaņā ar NATO vienošanos dalībvalstīm paredzēts atvēlēt 3,5% no IKP pamata aizsardzībai un vēl 1,5% plašākiem ar drošību saistītiem ieguldījumiem, tostarp divējāda lietojuma infrastruktūrai un kiberdrošībai.
Šogad Lietuva plāno aizsardzībai tērēt 5,38% no IKP jeb aptuveni 4,8 miljardus eiro, kas to padara par vienu no NATO dalībvalstīm ar visaugstākajiem izdevumiem attiecībā pret ekonomikas lielumu.
