Lietuvas iekšlietu ministrs vēlas atgriezt policijai tiesības šaut brīdinājuma šāvienus

Lietuvas Iekšlietu ministrija piedāvā atjaunot tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem iespēju izšaut brīdinājuma šāvienus gaisā un atvieglot dažus ieroču lietošanas ierobežojumus, apgalvojot, ka izmaiņas stiprinātu darbinieku aizsardzību. Pašreiz noteikumi paredz, ka ierēdnis drīkst lietot šaujamieroci vien tad, ja pastāv nenovēršams apdraudējums un nenovēršama nepieciešamība — šos konkrētos nosacījumus ministrija vēlas svītrot.

Iekšlietu ministrs Martins Kateļins norādīja, ka pašreizējais formulējums balstās uz pārāk subjektīviem vērtējumiem, ko darbiniekam ir grūti izdarīt strauji mainīgā situācijā, ja lēmums jāpieņem dažu sekunžu laikā. Ministrijas Sabiedriskās drošības grupas vadītājs Darjus Domarkass uzsvēra, ka ierocis joprojām būtu pēdējais līdzeklis un ka tā lietošana tiktu veidota tā, lai nodarītu pēc iespējas mazāk kaitējuma, vienlaikus stiprinot drošības garantijas. Ministrija arī vēlas atgriezt iespēju izšaut brīdinājuma šāvienu gaisā kā papildu līdzekli situācijas deeskalācijai — pašlaik pieejams tikai mutisks brīdinājums.

Brīdinājuma šāvieni Lietuvā tika atcelti pirms aptuveni desmit gadiem. Bijušais policists un instruktors Daļus Mackela norādīja, ka to atcelšanai bija pamatoti iemesli, jo lode, kas izšauta gaisā, var nokrist un ievainot kādu citu, un apšaubīja, vai ierosinātās izmaiņas vispār ir nepieciešamas, jo spēkā esošie tiesību akti jau skaidri nosaka, kad policija drīkst lietot ieročus.

Diskusija par ieroču lietošanu saasinājās šovasar pēc tam, kad neregulāru migrantu grupa uzbruka robežsargiem. Saskaņā ar ministrijas priekšlikumiem robežsargiem būtu vairāk elastības lietot ieročus pret aprīkojumu, ko izmanto nelegālai robežas šķērsošanai, piemēram, kāpnēm vai tuneļiem. Ministrs arī solīja, ka darbiniekiem, kas šaus uz aizdomās turēto, tiktu garantēts juridiskais un psiholoģiskais atbalsts.

Policistu arodbiedrības pauž skepsi, norādot, ka ar tām priekšlikumu sagatavošanā nav konsultējušies. Policijas arodbiedrības vadītāja Roma Katiniene uzsvēra, ka nepieciešama vienošanās par vienkāršotām procedūrām pēc ieroču lietošanas, lai darbinieki nekļūtu par vairāku gadu ilgas tiesāšanās ķīlniekiem, minot vairākus ilgstošus tiesas procesus, tostarp policista un robežsarga lietas.