Lietuvas jaunā valdība dod svinīgo zvērestu parlamentā
Otrdien Lietuvas Seimā amata zvērestu nodeva Mindauga Sinkeviča vadītā valdība, kas ir trešā kopš 2024. gada vēlēšanām. Koalīcija, kurā ietilpst sociāldemokrāti un divi centriski kreisi spēki, kontrolē 75 no 141 deputātu vietām.

Otrdien, 8. jūlijā, Lietuvas parlamentā svinīgo amata zvērestu nodeva jaunā valdība, kuru vada Sociāldemokrātu partijas līderis Mindaugs Sinkevičs. Šis ir trešais ministru kabinets kopš 2024. gada parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja sociāldemokrāti.
Koalīciju veido sociāldemokrāti, Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" un Zemnieku un zaļo savienība, kas Seimā darbojas kopīgā frakcijā ar Poļu vēlēšanu akciju-Kristīgo ģimeņu savienību. Koalīcijai kopumā ir 75 no 141 mandāta.
Jaunajā valdībā četri ministri no iepriekšējās sociāldemokrātu valdības saglabā amatus: ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (bezpartijisks), aizsardzības ministrs Roberts Kauns, satiksmes ministrs Jurs Taminsks un izglītības, zinātnes un sporta ministre Raminta Popoviene. Pārējie sociāldemokrāti ir nomainīti. Finanšu ministra amatu ieņem Taurims Valis (bijušais ārlietu viceministrs), iekšlietu ministrs ir Seima deputāts Martīns Katelīns, kultūras ministrs – Luks Alsis (bijušais Kultūras ministrijas kanclers), vides ministre – Ieva Andrjulaitīte (bijusī Lietuvas Pašvaldību savienības pārstāvniecības Briselē vadītāja), bet sociālās aizsardzības un darba ministre – bijusī premjerministre Inga Ruginiene, kura šo amatu jau ieņēmusi iepriekš.
No Demokrātu savienības "Lietuvas vārdā" amatus ieguvuši enerģētikas ministrs Luks Savicks (bijušais ekonomikas ministrs), zemkopības ministrs Ķēstutis Mažeika (bijušais vides ministrs) un veselības ministrs Lins Kukuraitis (bijušais sociālās aizsardzības ministrs). No Zemnieku un zaļo savienības un poļu frakcijas amatus saglabā ekonomikas un inovāciju ministrs Edvins Grikšs un tieslietu ministre Rita Tamašuniene.
Pirms zvēresta Seims apstiprināja valdības programmu, kurā solīts ierobežot cenu pieaugumu, straujāk palielinot mājsaimniecību ienākumus, samazināt rindas veselības aprūpē un prioritāri attīstīt pretgaisa aizsardzību.
Opozīcija apšaubījusi valdības leģitimitāti, norādot, ka programma reģistrēta 3. jūlijā, bet prezidenta dekrēts par valdības apstiprināšanu parakstīts tikai 7. jūlijā. Sociāldemokrāti uzsver, ka juridiski svarīgais datums ir 7. jūlijs, kad programma oficiāli iesniegta Seimā. Saskaņā ar konstitūciju premjerministram 15 dienu laikā pēc iecelšanas jāiesniedz valdība un tās programma parlamentam.
Lai nodrošinātu valdības apstiprināšanu, Seima pavasara sesija tika pagarināta līdz 14. jūlijam, lai gan tai bija jābeidzas 30. jūnijā.
Jaunā koalīcija izveidota pēc tam, kad sociāldemokrāti jūnijā izbeidza sadarbību ar populistisko partiju "Nemunas rītausma" ilgstošu nesaskaņu dēļ. Iepriekšējā koalīcija, kurā bija sociāldemokrāti, "Nemunas rītausma" un Zemnieku un zaļo savienība, tika izveidota 2024. gada vasarā pēc Gintauta Palucka demisijas saistībā ar nelikumībām viņa biznesa darījumos. Tai bija 80 deputātu vietas.


/nginx/o/2026/07/14/17783445t1ha67c.jpg)