Lietuvas lauksaimniecībā strauji pieaug ārzemju darbaspēka nozīme
Lietuvas lauku saimniecībās šogad strādā vairāk nekā 5000 ārzemju darbinieku — vairāk nekā divreiz vairāk nekā pirms gada, jo vietējo iedzīvotāju trūkst un darbs lauku saimniecībās zaudējis popularitāti. Nozares pārstāvji prasa atvieglot ārzemnieku nodarbināšanas kārtību.
Lietuvas lauksaimniecības nozarē arvien lielāku lomu spēlē ārzemju darbaspēks, jo vietējo iedzīvotāju, kas būtu gatavi strādāt laukos, trūkst. Saimniecību vadītāji brīdina, ka pieprasījums pēc ārvalstu darbiniekiem turpmāk vēl pieaugs, un aicina mazināt birokrātiskos šķēršļus viņu nodarbināšanai.
Viens no šādiem darbiniekiem ir no Marokas nākušais Youbaa Acharaz, kurš Lietuvā sākotnēji ieradās studiju nolūkos un tagad strādā par palīgu lopkopības uzņēmumā Panevēžas rajonā. Viņš atzīst, ka darbs ir fizisks un prasīgs, taču viņam iepatikušies dzīvnieki un daba. Uzņēmumā strādā cilvēki no Marokas, Ukrainas, Turcijas, Bangladešas un Indijas, no kuriem lielākajai daļai iepriekš nav bijusi pieredze darbā ar lopiem. Uzņēmuma veterinārārsts stāstīja, ka daži jaunpienācēji sākotnēji baidījušies no govīm, un smaka bijusi viens no lielākajiem izaicinājumiem — ziemā daži darbinieki valkājuši gāzmaskas, kas aukstumā sasalušas pie sejas, tomēr darbu turpinājuši.
Vietējo darbinieku trūkums
Uzņēmums pievērsies ārzemju darbaspēka piesaistei pēc tam, kad vairs nespēja atrast pietiekami daudz lietuviešu, kas būtu gatavi strādāt saimniecībā. Pēc veterinārārsta vārdiem, Lietuvā valda uzskats, ka darbs nelabi smakojošā saimniecībā nav pievilcīgs, kamēr ārzemēs šādu darbu bieži uzskata par godpilnu un cienījamu.
Lietuvas Nodarbinātības dienesta dati rāda, ka ārzemju pilsoņu skaits lauksaimniecībā pēdējā gadā strauji audzis — no aptuveni 2000 pagājušajā gadā līdz vairāk nekā 5000 šogad. Dienesta vadības pārstāve norādīja, ka problēma visasāk jūtama lauku pašvaldībās, kur jaunieši dodas uz lielpilsētām, un darbaspēka konkurence laukos ir vislielākā. Viņa minēja arī sociālus faktorus, piemēram, atkarības, kas kavē daļai cilvēku iesaistīties formālā nodarbinātībā.
Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas vadītājs atgādināja, ka reiz lietuvieši paši strādāja ārzemju saimniecībās, bet tagad ārzemju darbinieki palīdz izglābt Lietuvas saimniecības no sabrukuma. Viņš prognozē, ka pieprasījums pēc ārzemju darbaspēka turpmāk augs, un aicina rast risinājumus, tostarp palielināt kvotas, lai novērstu ikgadējus zaudējumus darbaspēka trūkuma dēļ. Vienlaikus, saimniecībām modernizējoties, pieaug pieprasījums arī pēc augsti kvalificētiem ārzemju speciālistiem — šobrīd nozarē strādā vairāk nekā 500 šādu darbinieku.
