Lietuvas lauku reģioni liek cerības uz reliģisko tūrismu
Lietuvas ziemeļos esošajā Šiluvas pilsētā notika pirmais starptautiskais reliģiskā tūrisma forums. Rīkotāji cer, ka svētceļnieki Lietuvā uzturēsies ilgāk un reģioni piesaistīs lielāku uzmanību.
Lietuvas ziemeļu daļā esošajā Šiluvas pilsētā, kas pazīstama ar katoļu atlaidu ceremoniju, notika pirmais starptautiskais reliģiskā tūrisma forums. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 130 dalībnieku no dažādām valstīm, tostarp Polijas, Urugvajas, Indijas, Argentīnas un Jordānijas. Rīkotāji cer, ka svētceļnieki izvēlēsies Lietuvā uzturēties ilgāk un ka valsts reģioni iegūs lielāku ievērību.
Jordānijas Universitātes kultūras tūrisma profesors Sulaimans Faradžats norāda, ka reliģisko tūristu motivācija ir atšķirīga un ģeopolitiskā situācija viņus ietekmē mazāk. Pēc viņa teiktā, interese par šo tūrisma veidu strauji pieaug. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Tūrisma organizācijas prognozēm svētceļojumu tūrisms Eiropā varētu pieaugt par 6–7 % gadā.
Kultūras un vēstures identitāte
Lietuvas vēstniece Svētajā Krēslā Sigita Maslauskaitė-Mažilīene uzskata, ka svētceļnieku tūrisms ļauj parādīt valsts kultūras un vēstures identitāti. Viņasprāt, apmeklētājiem jāstāsta ne tikai par gotikas baznīcas nozīmi, bet arī par tuvumā plīvojošo Ukrainas karogu, jo abi elementi kopā padara valsti interesantu.
Šiluvu Raseiņu rajonā katru gadu apmeklē aptuveni 100 000 svētceļnieku, lielākoties no Polijas. Šiluvas svētceļnieku centra vadītāja Silvija Čižaite-Rudokiene stāsta, ka viesi tiek izmitināti centrā, ēd un apmeklē dievkalpojumus, bet pēc tam tiek rīkotas ekskursijas un izglītojošas aktivitātes.
Nepieciešama sadarbība
Tūrisma nozares speciālisti uzskata, ka pašvaldībām, kuru teritorijā ir svētceļnieku piesaistoši objekti, jāsadarbojas un jāveido kopīgs piedāvājums. Organizācijas Lithuania Travel vadītāja Olga Gončarova norāda, ka ceļotājs diez vai ieradīsies tikai Šiluvā, tāpēc viņam jābūt iespējai pārvietoties starp vietām un gūt pieredzi ceļā.
Reliģiskais tūrisms nav sezonāls, un pēdējos gados ceļotāju vidējais vecums samazinās — lielākā daļa svētceļnieku ir jaunāki par 50 gadiem. Galvenie galamērķi ir nevis galvaspilsēta vai lielākās pilsētas, bet reģioni.
Ārvalstu tūristi Lietuvā parasti uzturas divas vai trīs naktis, bet lēnāka tempa reliģiskajiem tūristiem, kurus interesē maršruti vairākās pašvaldībās, prognozē četras līdz piecas naktis. Pērn Lietuvu apmeklēja līdz 1,5 miljoniem ārvalstu tūristu.
