Lietuvas parāda apkalpošanas izmaksas nākamgad pirmo reizi pārsniegs miljardu eiro
Lietuvas valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2027. gadā pirmo reizi pārsniegs miljardu eiro, un ekonomisti brīdina, ka svarīgāka par pašu summu ir parāda pieauguma tendence, tuvojoties 60% no IKP robežai.
Lietuvas valdības parāda apkalpošanas izmaksas nākamgad pirmo reizi pārsniegs miljardu eiro atzīmi, liecina Finanšu ministrijas dati. Lai gan valsts parāds Eiropas mērogā joprojām ir salīdzinoši zems, tā pieauguma temps rada arvien lielākas bažas ekonomistiem.
Saskaņā ar Valsts datu aģentūras informāciju, Lietuvas vispārējās valdības parāds 2025. gada beigās sasniedza 33,3 miljardus eiro jeb 39,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) — viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Salīdzinājumam, Grieķijā parāds veido 146,1% no IKP, Itālijā — 137,1%, Francijā — 115,6%, savukārt zemāko parāda līmeni fiksē Igaunijā (24,1%), Luksemburgā, Dānijā un Bulgārijā.
Rūpnieku konfederācijas ekonomiste Živile Simonaityte-Vasiļauskiene uzsver, ka svarīgāks par pašu miljarda skaitli ir parāda pieauguma virziens un ātrums. Eiropas Komisija prognozē, ka Lietuvas parāds 2027. gadā pieaugs līdz 48,4% no IKP, bet Starptautiskais Valūtas fonds lēš, ka bez papildu fiskāliem pasākumiem tas ap 2033. gadu varētu sasniegt 60% robežu, kas ierobežotu valsts iespējas papildu tērēties.
Pieaugošs slogs
Parāda apkalpošanas izmaksas strauji aug — no 554,3 miljoniem eiro 2025. gadā līdz plānotajiem 1,03 miljardiem eiro 2027. gadā un 1,15 miljardiem eiro 2028. gadā. Ekonomiste norāda, ka katri papildu 100 miljoni eiro, kas tiek novirzīti parāda apkalpošanai, ir līdzekļi, kas vairs nav pieejami izglītībai, veselības aprūpei, aizsardzībai vai nodokļu sloga mazināšanai.
Vienlaikus pieaug arī aizņemšanās izmaksas — valdības obligāciju ienesīgums no 2,684% janvārī pieaudzis līdz 3,098% augustā. Lietuvas Bankas ekonomisti norāda, ka riska prēmiju ietekmē arī ģeopolitiskā situācija, tostarp Krievijas iebrukums Ukrainā, kas 2022. gadā uz brīdi pacēla Lietuvas obligāciju ienesīgumu līdz Itālijas līmenim.
Neraugoties uz pieaugošajām izmaksām, investoru uzticība Lietuvai saglabājas — 2026. gada janvārī valsts starptautiskajos tirgos aizņēmās 2 miljardus eiro, un pieprasījums vairākkārt pārsniedza piedāvāto apjomu. Finanšu ministrija norāda, ka, ievērojot fiskālos noteikumus, parāda attiecība pret IKP ilgtermiņā stabilizēsies zem 60% robežas.
