Lietuvas prokurori nesaņem no ASV būtisku informāciju iespējamā CIP cietuma lietā
Lietuvas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka nesaņem no ASV un citām valstīm nozīmīgus datus izmeklēšanā par iespējamo CIP slepeno cietumu, kas, pēc ECT spriedumiem, atradies Lietuvā pirms divdesmit gadiem.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra trešdien paziņoja, ka izmeklēšana par iespējamu ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu valstī turpinās jau daudzus gadus, bet prokuroriem nav izdevies iegūt būtisku informāciju no ASV un citiem partneriem. Preses pārstāve Elena Martinoniene norādīja, ka nevienam aizdomas nav izvirzītas.
Pirmstiesas izmeklēšana, kas 2018. gadā tika pārkvalificēta, patlaban notiek pēc panta par starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret personām. Lietuva nosūtījusi starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus ASV, Polijai, Rumānijai un citām valstīm, taču atbildēs no ASV Tieslietu ministrijas norādīts, ka Vašingtona nespēj iegūt pieprasīto informāciju un izpildīt palīdzības lūgumu. Daļa materiālu klasificēti kā valsts vai dienesta noslēpums.
Paziņojums izplatīts pēc Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas intervijas, kurā viņš pauda uzticību valsts iestāžu vērtējumam, ka Lietuvā nav bijis CIP cietuma. Nausēda neredzot nepieciešamību jautājumu atkārtoti izskatīt.
Izmeklēšana sākās 2010. gadā un tika atsākta 2015. gadā pēc ASV Senāta ziņojuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārt lēmusi, ka Lietuvā, iespējams, darbojies slepens CIP cietums, un piespriedusi kompensācijas bijušajiem ieslodzītajiem. Pagājušajā nedēļā ECT secināja, ka Saūda Arābijas pilsonis Abdalrahims Huseins al Naširi 2005.-2006. gadā nelikumīgi turēts CIP cietumā Lietuvā, piespriežot Lietuvai samaksāt 30 000 eiro un uzdodot vērsties pie ASV par nāvessoda nepiemērošanu.
Lietuva līdz šim nav atzinusi cietuma esamību, apgalvojot, ka uz valsti transportētas sakaru iekārtas, nevis ieslodzītie. Ēka Antaviļos, 15 km no Viļņas, minēta kā iespējamā vieta, bet Lietuva apgalvo, ka tā bijusi izlūkošanas atbalsta centrs, kas nekad nav izmantots. Tomēr ECT jau 2018. gadā lietā par Abu Zubaīdu piesprieda 130 000 eiro kompensāciju, bet 2024. gadā lietā par Mustafu al Havsavi – 100 000 eiro. Lietuvas amatpersonas uzsver, ka tiesa balstās uz cilvēktiesību organizāciju, nevis oficiālu iestāžu datiem.

/nginx/o/2026/07/01/17753023t1he39e.jpg)
