Līgo svētki: tradicionālā vasaras saulgriežu svinēšana Latvijā
Katru vasaru jūnija otrajā pusē Latvijas ciemi un pilsētas piepildās ar ugunskuru dūmiem, dziesmām ar piedziedājumu ‘Līgo’ un ķimeņu siera smaržu. Līgo jeb Jāņu diena joprojām ir latviešu tautas galvenie vasaras svētki.

Publikācijā ar nosaukumu 'Своя ночь у костра: русские Латвии и праздник летнего солнцестояния' (Sava nakts pie ugunskura: Latvijas krievi un vasaras saulgriežu svētki) LSM apraksta ikgadējās Līgo svētku tradīcijas. Katru vasaru jūnija otrajā pusē Latvijas lauku ciemos un pilsētās iestājas īpaša gaisotne: gaiss piepildās ar ugunskuru dūmiem, visapkārt skan dziesmas ar atkārtotu piedziedājumu ‘Līgo’, un izplatās ķimeņu siera aromāts. Ķimeņu siers ir tradicionāls Līgo svētku ēdiens. Šie elementi ir neatņemama daļa no Līgo svētkiem jeb Jāņu dienas, kas tiek uzskatīti par galvenajiem latviešu tautas vasaras svētkiem. Svētki sakrīt ar vasaras saulgriežiem, kā norādīts publikācijas nosaukumā, un tiek svinēti ar ugunskuriem, dziedāšanu un tradicionāliem ēdieniem. Publikācijā uzsvērts, ka Līgo svētki ir saglabājuši savu nozīmi kā latviešu kultūras centrālais notikums vasarā. Tradīcija ir dzīva gan laukos, gan pilsētās.
/nginx/o/2026/06/23/17738706t1hb507.png)

