Lihtenšteina maina likumu, ļaujot sievietēm mantot troni

Lihtenšteinas Firstiste ir veikusi izmaiņas savā likumdošanā, kas regulē troņa mantošanas kārtību, paverot iespēju sievietēm kāpt tronī. Līdz šim šāda tiesība bija paredzēta tikai vīriešu kārtas mantiniekiem, kas nozīmē, ka sievietes no oficiālās troņa mantošanas kārtības bija izslēgtas neatkarīgi no viņu radniecības pakāpes ar valdošo dinastiju.

Ar šo lēmumu Lihtenšteina pievienojas vairumam kaimiņvalstu, kurās pastāv karaliskās ģimenes un kurās sieviešu tiesības mantot troni jau ir nostiprinātas likumā. Tas nozīmē, ka firstiste vairs neizceļas kā izņēmums reģionā, bet gan pielāgojas plašākai praksei, kas dominē tuvējo Eiropas monarhiju vidū.

Nozīme un konteksts

Lēmums tiek uzskatīts par nozīmīgu soli firstistes tiesiskajā sistēmā, jo tas maina ilggadēju tradīciju, kas troņa mantošanu saistīja vienīgi ar vīriešu līniju. Izmaiņas atspoguļo plašāku tendenci Eiropas monarhijās pakāpeniski pāriet uz dzimumneitrālu mantošanas kārtību, kur par nākamo valdnieku var kļūt vecākais bērns neatkarīgi no dzimuma, nevis obligāti vecākais dēls.

Ar šo grozījumu Lihtenšteina formāli tuvinās kopējai tendencei, kas jau vairākus gadu desmitus vērojama citās Eiropas monarhijās, kur mantošanas noteikumi ir pārskatīti, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem attiecībā uz troņa mantošanu.