Lihtenšteina maina troņa mantošanas kārtību, ļaujot valdīt arī sievietēm
Lihtenšteina savā nacionālajā svētku dienā paziņoja par troņa mantošanas kārtības maiņu, turpmāk pirmdzimtajam bērnam neatkarīgi no dzimuma būs tiesības kļūt par valdnieku. Izmaiņas neietekmēs pašreizējo mantošanas secību.
Lihtenšteina, neliela Eiropas valsts ar aptuveni 44 000 iedzīvotāju, savas nacionālās dienas svinībās paziņojusi par būtiskām izmaiņām monarhijas mantošanas noteikumos. Turpmāk tronis vairs netiks piešķirts pēc principa, ka priekšroka dodama vīriešu kārtas pēctečiem — tā vietā tiks piemērots tā sauktais absolūtais primogenitūras princips, kas nozīmē, ka par troņmantnieku kļūs ģimenes pirmdzimtais bērns neatkarīgi no dzimuma.
Lihtenšteinas Firstu nama paziņojumā uzsvērts, ka šī reforma maina kārtību no vīriešu primogenitūras uz absolūto primogenitūru, un turpmāk pirmdzimtais bērns kļūs par troņa mantinieku un vēlāk — par firsti vai firstu.
Valsti kopš 1989. gada vada princis Hanss Ādams II. Izmaiņas neskars viņa mantinieku — iedzimto princi Aloisu, kurš ir ģimenes pirmdzimtais un pēdējo divdesmit gadu laikā jau veic lielāko daļu oficiālo karaliskā nama pienākumu. Jaunā kārtība attieksies vienīgi uz Aloisa un viņa sievas, iedzimtās princeses Sofijas, četru bērnu pēcnācējiem, tātad pašreizējo mantošanas secību tā nemainīs.
Alois paziņojumā norādīja, ka izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai gan Lihtenšteinas Firstisti, gan Firstu namu vadītu persona, kas šim pienākumam ir vislabāk sagatavota.
Lihtenšteina ir maza, divkārši sauszemē ieslēgta valsts starp Šveici un Austriju, kuras valdniekam ir plašas politiskas pilnvaras, kas ir neparasti citu Eiropas monarhu vidū. Līdzīgas izmaiņas 2011. gadā veica Lielbritānija, kad tā piešķīra monarha pirmdzimtajai meitai tiesības mantot troni.
