Litija-jonu akumulatori ik gadu izraisa desmitiem ugunsgrēku Igaunijā
Igaunijā ik gadu vidēji notiek aptuveni 40 ugunsgrēku, ko izraisa litija-jonu akumulatori. To dzēšana ir sarežģītāka un ilgāka, jo akumulators var atkārtoti aizdegties pat pēc nodzēšanas, un tas jāatdzesē ūdenī vairākas dienas.
Saskaņā ar Igaunijas Glābšanas dienesta datiem, valstī ik gadu vidēji reģistrē aptuveni 40 ugunsgrēku, kuru cēlonis ir litija-jonu akumulatori. Šādu ugunsgrēku dzēšana ir ievērojami sarežģītāka un laikietilpīgāka nekā parasto ugunsgrēku gadījumā, jo akumulators var atkal aizdegties pat pēc tam, kad liesmas ir nodzēstas. Tāpēc glābējiem ilgstoši jāatdzesē ierīce ūdenī un jāuzrauga tās stāvoklis.
Glābšanas dienesta drošības eksperte Tuuli Tāveta skaidro, ka litija-jonu akumulatoru izraisītu ugunsgrēku dzēšana ir sarežģīts uzdevums. Dažreiz ierīce ūdenī jāatdzesē vairākas dienas. Elektromobiļu gadījumā tas ir vismaz septiņas dienas, bet citām ierīcēm ieteicams tās turēt ūdenī vismaz divas līdz trīs diennaktis.
Ja aizdegas neliela ierīce, to var ievietot ūdenī paša spēkiem. Tomēr, ja ugunsgrēks izceļas jaudīgākā ierīcē, nekavējoties jāizsauc glābēji. Eksperte uzsver trīs galvenās briesmas: šādi akumulatori deg ārkārtīgi intensīvi un ļoti augstā temperatūrā, pastāv augsts sprādziena risks, un degšanas laikā izdalās ārkārtīgi toksiskas gāzes.
Speciālisti norāda, ka lielākā daļa ar akumulatoriem saistīto negadījumu notiek naktī, kad cilvēki guļ. Lai samazinātu aizdegšanās risku, Glābšanas dienests iesaka nelietot bojātus akumulatorus un neatstāt uzlādējamas ierīces bez uzraudzības. Ierīces jāuzlādē sausā telpā istabas temperatūrā, prom no viegli uzliesmojošiem materiāliem, un telpā jābūt uzstādītam dūmu detektoram.
