LM rosina izmaiņas trūcīgo statusa termiņos un mājokļa pabalsta aprēķinā

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi noteikumu projektu par mājsaimniecību materiālās situācijas izvērtēšanu, kas paredz vairākas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā.

Viena no būtiskākajām izmaiņām skar termiņus, uz kuriem piešķir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu.

Mājsaimniecībām, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, kā arī personām, kuras tikko sasniegušas pensijas vecumu vai ieguvušas invaliditāti un vēl nav saņēmušas pensiju trīs mēnešus, statusu plānots piešķirt uz trim mēnešiem. Tāds pats termiņš paredzēts citu valstu pensiju saņēmējiem. Savukārt mājsaimniecībām, kurās ir tikai vecuma pensijas, invaliditātes pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kas šos maksājumus saņem ilgāk par trim mēnešiem, statusu piešķirs uz sešiem mēnešiem. Šis termiņš attieksies arī uz ģimenēm, kurās kopā ar šiem cilvēkiem dzīvo bērni.

Atsevišķos gadījumos, kad mājsaimniecība neatbilst visiem nosacījumiem, bet tās ienākumi nepārsniedz sliekšņus, statusu varēs piešķirt uz vienu mēnesi, nosakot sadarbību ar sociālo dienestu, lai novērstu neatbilstību.

Tāpat plānots paplašināt to maksājumu loku, kurus neuzskata par ienākumiem, iekļaujot sociālo stipendiju “Studētgods”, bezdarbnieka stipendiju par dalību Nodarbinātības valsts aģentūras pasākumā “Darba izmēģinājums”, apdrošināšanas atlīdzību, kā arī citu personu sniegtu atbalstu mājokļa izdevumiem, ja mājsaimniecība nesaņem mājokļa pabalstu vai tas nesedz izdevumus. Vienīgā mājokļa kredīta pamatsummas un procentu maksājumus, kā arī maksātos uzturlīdzekļus bērnam paredzēts atskaitīt no ienākumiem.

Mainīsies arī īpašumu vērtēšanas kārtība. Paredzēts atteikties no prasības pārbaudīt, vai dārza māja tiek izmantota tikai vasarā, jo tas radot administratīvu slogu. Tāpat sociālās palīdzības saņemšanu neietekmēs viens nekustamais īpašums, kas pieder personai, kura saņem grupu mājas pakalpojumu un kurā tā varēs atgriezties. Savukārt īpašumus, kas atrodas tiesiskajā valdījumā (bez zemesgrāmatā nostiprinātām tiesībām), arī ņems vērā vērtēšanā.

Mājokļa pabalstu plānots piešķirt uz iztikas līdzekļu deklarācijas periodu, bet izmaksāt tikai par mēnešiem, kad mājsaimniecība nespēj segt mājokļa izdevumus (piemēram, apkures sezonā). Pabalsts nedrīkst pārsniegt faktiskos izdevumus. Ja izdevumi pieaug, sociālais dienests varēs pārrēķināt pabalstu par trim iepriekšējiem mēnešiem pēc iesnieguma saņemšanas. Ja pabalsts sākotnēji netika piešķirts, bet izdevumi vēlāk palielinās, varēs lūgt atkārtotu aprēķinu.

Pamata sociālās palīdzības pabalstus izmaksās reizi mēnesī, izņemot mājokļa pabalstu individuālajai apkurei – to varēs aprēķināt reizi gadā un izmaksāt vienā vai vairākās reizēs, arī avansā. Pēc avansa izlietošanas būs jāiesniedz izdevumus apliecinoši dokumenti.

Pabalstu pirmām kārtām pārskaitīs apsaimniekotājam, pakalpojumu sniedzējam vai kurināmā piegādātājam; ja tas nebūs iespējams, – iesniedzējam vai skaidrā naudā.

Izmaksu saraksts papildināts ar siltumenerģijas skaitītāju, rēķinu piegādes un individuālo dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu izmaksām. Parādus un ar tiem saistītos maksājumus nevarēs iekļaut.

Sociālo palīdzību varēs liegt, ja iesniegumā būs nepatiesas vai nepilnīgas ziņas, netiks pildīti līdzdarbības pienākumi vai traucēta dzīvesvietas apsekošana. Tāpat – ja persona nereģistrēsies Nodarbinātības valsts aģentūrā un nepildīs bezdarbnieka pienākumus. LM uzsver, ka līdzdarbības pienākumi jānosaka individuāli, ņemot vērā personas spējas un apstākļus.

Noteikumu projekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 6. augustam, pēc tam to skatīs valdība. Jaunais regulējums plānots no 2027. gada 1. jūlija. LM norāda, ka izmaiņas nemainīs palīdzības apmērus un neradīs papildu izdevumus budžetiem.