Londonā atklāta izstāde par Francijas Rivjēru modernās mākslas vēsturē
Londonā aplūkojama izstāde «Gleznojot Francijas Rivjēru», kurā pārstāvēti vairāk nekā 120 darbi, kas rāda Vidusjūras piekrastes lomu modernās mākslas attīstībā. Ekspozīcija Londonā būs atvērta līdz 2027. gada 31. janvārim.
Londonā norisinās mākslas izstāde «Gleznojot Francijas Rivjēru», kas stāsta par to, kā Francijas Vidusjūras piekraste no XIX gadsimta 70. gadiem līdz XX gadsimta 60. gadiem kļuva par nozīmīgu iedvesmas avotu modernās mākslas autoriem. Aplūkojami vairāk nekā 120 gleznu, skulptūru un zīmējumu, un ekspozīciju papildina filmu fragmenti, grāmatas un ceļojumu plakāti. Londonā izstāde būs atvērta līdz 2027. gada 31. janvārim, informāciju sniedz vietne royalacademy.org.uk.
Mākslinieki un viņu Rivjēra
Klods Monē, Pjērs Ogists Renuārs, Pols Sezans, Berta Morizo, Anrī Matiss, Pablo Pikaso, Īvs Kleins un citi mākslinieki meklēja iedvesmu reģiona spožajā gaismā, debeszilajās debesīs un Vidusjūrā. Izstādes veidotāji uzsver, ka viņiem Rivjēra bija ne vien atpūtas vieta, bet arī radošās un garīgās atjaunošanās simbols.
Sezana, Renuāra un Morizo darbi parāda agrīno interesi par šo apvidu, bet atsevišķa telpa veltīta Monē vizītēm Francijas dienvidos XIX gadsimta 80. gados. Neoimpresionistu Pola Siņaka, Anrī Edmona Krosa un Teo van Reiselberga puantilisma tehnikā radītie darbi attēlo dienvidu gaismas mirdzumu. Šiem māksliniekiem dienvidi bija arī utopisks ideāls, kas saistījās ar mākslinieciskās brīvības un sociālā progresa idejām.
Fovisti, Pikaso un mūsdienīgākā māksla
Skatītāji var redzēt fovistu Anrī Matisa, Andrē Derēna un Žorža Braka darbus. Matiss uz Sentropēzu ieradās 1904. gadā, vēlāk dzīvoja Nicā un tur radīja daudzus savus slavenākos interjeru un jūras skatus; tie izstādīti līdzās Raula Difī gleznām. Atsevišķa telpa veltīta Pjēra Bonāra darbiem. Pablo Pikaso daiļrade (gleznas, akvareļi, keramika) aptver posmu no XX gadsimta 20. gadiem līdz 60. gadu sākumam.
Izstādi noslēdz Nikolā de Stāla un Īva Kleina darbi, kuros abstrakti attēlota jūra, debesis un Azūra krasta krāsas. Noslēgumā rāda arī fragmentus no filmām, tostarp Alfreda Hičkoka «Noķert zagli» ar Greisu Kelliju un Kerija Grāntu, Žaka Demī «Eņģeļu līča» ar Žannu Moro un Klodu Mannu, kā arī Maikla Pauela un Emerika Presburgera «Sarkanajām kurpēm».
Darbi atceļojuši no daudziem pasaules muzejiem un privātkolekcijām. Projekts veidots sadarbībā ar Klīvlendas Mākslas muzeju, kur izstāde būs apskatāma no 2027. gada 14. marta līdz 11. jūlijam.
