Ludzas Lielā sinagoga iekļauta Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā
Ludza, kas sevi dēvē par Latvijas Jeruzalemi, savu Lielo sinagogu iekļāvusi Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā, kas veltīta apdraudējumam. Lai gan tā ir vecākā koka sinagoga Baltijā, ebreju lūgšanas tajā vairs nenotiek.
Ludza lepojas ar savu vēsturi – tā uzskata sevi par senāko pilsētu Latvijā, jo hronikās pirmo reizi minēta 1177. gadā. Turklāt pilsēta sevi dēvē par Latvijas Jeruzalemi. Šis nosaukums vairāk atspoguļo vēsturisku atmiņu, nevis šodienas realitāti. Pilsētā atrodas viena no nozīmīgākajām koka sinagogām Baltijā – Ludzas Lielā sinagoga, kuru ebreju kopiena vairs neizmanto lūgšanām.
Lai notiktu lūgšanas ebreju tradīcijā, ir nepieciešams minjans – vismaz desmit pieauguši vīrieši. Ludzā pašlaik dzīvo vien trīs ebreju vīrieši, tāpēc sinagogā lūgšanas nenotiek. Šī situācija atspoguļo plašāku ebreju kopienas izzušanu apvidū un aizvien aktuālo kultūras mantojuma apdraudējumu.
Tieši tāpēc Ludzas Lielā sinagoga iekļauta Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā, kas šogad veltīta apdraudējumam. Programma vērš uzmanību uz tādiem objektiem, kuriem nepieciešama īpaša aizsardzība un sabiedrības interese. Sinagoga ir ne tikai arhitektūras piemineklis, bet arī liecība par Ludzas daudzveidīgo vēsturi un ebreju kopienas ieguldījumu pilsētas attīstībā.
