Luminor aptauja: telefona zvani Latvijā joprojām ir izplatītākais krāpniecības veids
Jaunākā Luminor bankas aptauja rāda, ka pēdējā gada laikā ar krāpnieciskiem telefona zvaniem Latvijā saskārušies 64 % aptaujāto. Naudu krāpniecības dēļ zaudējuši 6 % iedzīvotāju.

Latvijā visizplatītākais krāpniecības veids joprojām ir krāpnieciski telefona zvani: pēdējo 12 mēnešu laikā ar tiem saskārušies 64 % respondentu. Tas atklājas bankas "Luminor" aptaujā, kas veikta 2026. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat". Tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Krāpšanas mēģinājumu ir daudz, taču lielākā daļa iedzīvotāju (91 %) pēdējā gada laikā finansiālus zaudējumus nav cietuši. Savukārt 6 % norādījuši, ka krāpnieku dēļ zaudējuši naudu. Vēl 17 % aptaujāto atzinuši, ka pēdējā gada laikā ar krāpniecības mēģinājumiem nav saskārušies vispār.
Kādi krāpniecības veidi sastopami biežāk
Krāpnieciskiem e-pastiem uzdūrušies 37 % aptaujāto, bet īsziņas saņēmis katrs piektais. Sociālo mediju platformas kā krāpniecības kanālu minējuši 11 % respondentu, un tikpat daudzi norādījuši uz krāpnieciskām reklāmām internetā. Ar krāpnieciskiem investīciju piedāvājumiem saskārušies 9 %.
Kurš zvanus saņem biežāk
Krāpnieciski zvani visbiežāk skāruši cilvēkus vecumā no 30 līdz 59 gadiem, un vīriešiem tie zvanīti biežāk nekā sievietēm. Starp krieviski runājošajiem šādus zvanus minējuši 77 %, starp latviski runājošajiem — 57 %. Reģionos visvairāk tos saņēmuši Latgales (76 %) un Kurzemes (73 %) iedzīvotāji, vismazāk — Vidzemē (52 %). Rīgā rādītājs ir 63 %.
Bankas un nozares dati
Luminor krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede aicina negaidīta zvana, e-pasta vai īsziņas gadījumā saglabāt mieru un pārtraukt saziņu. Informācijas patiesumu var pārbaudīt, pašam sazinoties ar attiecīgo iestādi pa tās oficiālajiem kanāliem.
Finanšu nozares asociācijas dati rāda, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji, paši apstiprinot maksājumus, krāpnieku rokās zaudējuši kopumā 10,017 miljonus eiro. Finanšu iestādēm vienlaikus izdevies novērst vairāk nekā 14 000 krāpšanas gadījumu un pasargāt vairāk nekā 16 miljonus eiro.

/nginx/o/2026/11/17/18039584t1hf876.jpg)