Luvras aplaupītāji pēc mēnešiem klusēšanas stāsta par noziegumu: viens nezināja, ka mērķis ir muzejs
Divas personas, kas apsūdzētas Luvras aplaupīšanā, sniegušas detalizētas liecības par noziegumu, apgalvojot, ka rīkojušās pēc noslēpumaina pasūtītāja norādījumiem un par darbu solītas 15 000 līdz 25 000 eiro.
Gandrīz deviņus mēnešus pēc Luvras aplaupīšanas divi galvenie aizdomās turētie pirmo reizi detalizēti izstāstījuši, kā tika īstenota viena no pēdējo gadu pārdrošākajām muzeju aplaupīšanām Eiropā.
40 gadus vecais N. Abdulajs un 36 gadus vecais A. Gelamalā izmeklētājiem atklājuši, ka darbojušies pēc noslēpumaina pasūtītāja norādījumiem, kurš par nozieguma izdarīšanu solījis atlīdzību 15 000–25 000 eiro apmērā.
Gelamalā apgalvoja, ka līdz pēdējam brīdim neesot zinājis, ka plānotais noziegums notiks Luvras muzejā. "Man sacīja, ka tā ir juvelierizstrādājumu darbnīca Parīzē. Ja būtu zinājis, ka tā ir Luvra, es tur nekad nebūtu spēris kāju," viņš teica. Savukārt Abdulajs atzinis, ka jau iepriekš zinājis, ka zādzības mērķis būs Luvra. Piekrist piedāvājumam viņu mudinājušas finansiālas grūtības.
Noziegums noticis 2025. gada 19. oktobrī Luvras Apollona galerijā. Grupai bijusi kravas automašīna ar pacēlāju un divi motorolleri, mugurā dzeltenas atstarojošās vestes, lai radītu iespaidu par remontdarbiem. Ar leņķa slīpmašīnām viņi izlauzuši logu un iekļuvuši galerijā. Viņiem bijis stingrs laika limits – pēc trim minūtēm bija jāiet prom.
No muzeja aiznesti astoņi īpaši vērtīgi priekšmeti – diadēmas, kaklarotas, brošas un auskari, kas reiz piederējuši Francijas karalienēm un imperatorēm. To vērtība tiek lēsta aptuveni 88 miljonu eiro. Bēgot, viens no noziedzniekiem pazaudēja imperatores Eiženijas kroni, kuru izmeklētāji vēlāk atrada pie muzeja, bet stipri bojātu.
Pēc aiziešanas viņi devušies uz pazemes autostāvvietu Oberviljē, kur dārglietas nodevuši pasūtītājam, kurš ar guvumu nebija apmierināts. Abi aizdomās turētie atsakās atklāt viņa identitāti, baidoties par savu un ģimenes drošību. Izmeklētāji joprojām nav atklājuši iespējamo organizētāju.
Iespējams, rotaslietas joprojām atrodas Francijā vai arī tās izvestas no valsts. Visvairāk izmeklētāji baidās, ka unikālās rotaslietas jau varētu būt izjauktas un dimanti, safīri un smaragdi pārdoti melnajā tirgū.
