Lvovas iesaukšanas nemieri atklāj Ukrainas grūtības mobilizēt karavīrus
Rietumukrainas pilsētā Lvivā izcēlās nemieri, kad ap 200 cilvēku mēģināja apturēt iesaukšanas amatpersonas, apgāžot armijas automašīnu un izģērbjot vienu virsnieku. Šis incidents ir daļa no pieaugošās vardarbības, jo Ukrainas spēku trūkums liek valstij arvien agresīvāk īstenot piespiedu mobilizāciju.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas rietumu pilsētā Lvivā notika iesaukšanas nemieri, kad teritoriālie vervēšanas virsnieki – militārpersonas, kas atbild par iesaukšanu – uz ielas apturēja vīrieti, kuru turēja aizdomās par izvairīšanos no obligātā militārā dienesta. Pēc dokumentu pārbaudes viņu nogādāja vietējā iesaukšanas centrā medicīniskai pārbaudei. Aculiecinieki ziņoja, ka citi virsnieki palika notikuma vietā un mēģināja aizturēt vēl divus vīriešus. Apkārt sapulcējās aptuveni 200 cilvēku, kuri centās fiziski apturēt virsniekus. Video, ko iesaukšanas iestādes uzskata par izrautu no konteksta, redzams, kā virsnieks sit kādu no sabiedrības locekļiem. Sociālajos tīklos izplatītajos kadros redzams, kā pūlis šūpo armijas transportlīdzekli, gāž to un izģērbj vienu virsnieku. Ievainots tika arī policists, kurš mēģināja iejaukties.
Šis nav pirmais šāds incidents. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vardarbīgu sadursmju ar iesaukšanas virsniekiem skaits strauji pieaug. 2022. gadā policija ziņoja tikai par pieciem uzbrukumiem iesaukšanas virsniekiem, bet pērn – jau par 341. Šā gada pirmajos četros mēnešos vien notikuši gandrīz 120 šādi gadījumi, tostarp aprīlī virsnieks tika nogalināts ar nazi. Aizdomās turamais apgalvoja, ka virsnieku grupa viņu un viņa brāli piekāvusi un apsmidzinājusi ar piparu gāzi.
Ukraina pēc pēdējās lielās pretuzbrukuma 2023. gada pavasarī arvien vairāk paļaujas uz iesauktajiem karavīriem, jo brīvprātīgo skaits kritiski samazinājies. Saskaņā ar ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) aplēsēm kopš 2022. gada februāra nogalināti, ievainoti vai pazuduši bez vēsts līdz 635 000 Ukrainas karavīru. Pašreizējie mobilizācijas likumi nosaka, ka obligātajam militārajam dienestam ir pakļauti vīrieši vecumā no 25 līdz 60 gadiem.
Kā martā norādīja Kārnegi Miera fonda analīze, politika bauda mazu sabiedrības uzticību. "Augsti redzami ļaunprātīgas prakses, tiesiskas pārkāpšanas un mobilizācijas selektīvas piemērošanas gadījumi ir graujuši ukraiņu uztveri par procesa leģitimitāti, palielinājuši sabiedrības satraukumu un radījuši auglīgu augsni Krievijas informācijas operācijām," teikts analīzē.
Īpašu sabiedrības neapmierinātību izraisa tā sauktā "busifikācija" – kad iesaukšanas virsnieki burtiski sagrābj vīriešus uz ielas un ar autobusu ved uz vervēšanas centriem. Par šādiem gadījumiem strauji izplatās video sociālajos tīklos, kurus ar prieku pārņem Krievijas mediji. Sūdzību skaits par iesaukšanas virsniekiem Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāram ir pieaudzis no 18 2022. gadā līdz 6127 pērn. Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrētas 1657 sūdzības.
Somijas Starptautisko lietu institūta pētnieks Rihors Nižņikaus norādīja, ka steidzama nepieciešamība pēc karavīriem rada milzīgu spiedienu uz mobilizāciju. "Valstij trūkst darbaspēka, tāpēc tā kļūst agresīvāka un izlēmīgāka, cenšoties atrast cilvēkus," viņš sacīja. Nižņikaus piebilda, ka Ukrainai nav skaidras mobilizācijas stratēģijas, kas vairo netaisnības sajūtu.
Janvārī aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs paziņoja, ka aptuveni divi miljoni ukraiņu izvairās no iesaukšanas un aptuveni 200 000 karavīru pametuši dienestu bez atļaujas – vairāk nekā 80% no šiem gadījumiem notiek pamatmācību laikā. Fedorovs izziņoja plašas reformas: lielākas algas frontes karavīriem, fiksēta termiņa līgumi no 6 līdz 14 mēnešiem un iespēja demobilizēt ilgāk dienējušos karavīrus līdz gada beigām. Tāpat tiks pastiprināta ārvalstu karavīru vervēšana – ārzemnieki varētu veidot līdz pusei no augsta riska kājnieku un triecienvienībām.
Pēc Lvovas nemieriem vairāki dalībnieki, tostarp pusaudži, video formātā atvainojās karavīriem. Viens vīrietis, kurš atzina, ka ir bez atļaujas prombūtnē, solīja atgriezties frontē. Cits apsolīja iestāties armijā. Video publicēja militārie Telegram kanāli, tostarp 3. armijas korpusa komandiera vietnieka Dmitro Kuharčuka, kas ir galēji labējās partijas "Nacionālais korpuss" līderis. Kuharčuks sacīja, ka kopā ar citiem karavīriem rīkojuši "izglītojošas sarunas", lai panāktu atvainošanos.
Nižņikaus norādīja, ka starp dažādām sociālajām grupām pastāv liels konflikts, jo karavīri redz, ka nav rindu, kas vēlas dienēt, un mobilizācija notiek ar spēku. "Civili nevēlas mobilizēties daudzu iemeslu dēļ – tā ir skaidra civilās un militārās sabiedrības plaisa," viņš secināja.
