M. Gērings: drošība balstās ne tikai uz aizsardzības izdevumiem
Igaunijas amatpersona uzsver, ka Ukraiņas atjaunošana ir stratēģiska iespēja Igaunijai, un drošība jāveido arī ar attīstības sadarbību, ne tikai militāriem tēriņiem.
Gdaņskā 25.–26. jūnijā notiekošā Ukrainas atjaunošanas konference ir vēl viens pavērsiens procesā, kas faktiski jau ir sācies. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka Ukrainas atjaunošanai nākamajā desmitgadē būs nepieciešami aptuveni 600 miljardi ASV dolāru. Igaunijas amatpersona Marguss Gērings norāda, ka tā nav tikai abstrakta palīdzība, bet gan investīcijas, par kurām notiek sīva konkurence.
Pēc Gēringa domām, Igaunijā attīstības sadarbība joprojām bieži tiek uztverta vienkārši kā palīdzība. Patiesībā tā ir stratēģisks instruments valsts ārpolitikas un ekonomisko interešu veicināšanai, drošības stiprināšanai un ilgtermiņa partnerību veidošanai. Ukrainas gadījumā Igaunijas vērtības un intereses sakrīt ļoti skaidri – jo stiprāka, pārredzamāka un tuvāk Eiropai būs Ukraina, jo drošāka būs Igaunijas drošības vide.
Igaunijas trumpis ir tās pieredze reformās, ātrums un elastība. Pēdējo 30 gadu laikā Igaunija ir izveidojusi funkcionējošu digitālo valsti, veikusi sarežģītas reformas un radījusi darboties spējīgas institūcijas. Atjaunošana arvien vairāk tiek saistīta ar reformu nosacījumiem – nodokļu sistēmu, korupcijas apkarošanu, iepirkumu caurskatāmību. Igaunijas pieredze padara to par partneri, kas ne tikai sniedz padomus no malas, bet pats ir izgājis šo ceļu.
Ietekmi Igaunija gūst ne tikai no tā, ko tā dara pati, bet arī no starptautiskā kapitāla un partneru piesaistes. 2025. gadā ESTDEV partneri bija vairāk nekā 70 organizācijas no publiskā, privātā un akadēmiskā sektora, kā arī pilsoniskās sabiedrības. Donoru loks ir plašs, tostarp ES, Vācija, Zviedrija, Norvēģija, Japāna, Īrija, Taivāna, AAE, ASV. 2026. gadā Igaunijas attīstības sadarbības finansējums pirmo reizi lielākā mērā nāks no ārvalstu donoriem (23 miljoni eiro) nekā no valsts budžeta (16 miljoni). Katrs Igaunijas ieguldītais eiro piesaista papildu starptautisko finansējumu – 2025. gadā katrs eiro no valsts budžeta, pateicoties ārējiem resursiem, pieauga 1,67 reizes. Laikā no 2022. līdz 2027. gadam Igaunija Ukrainas atjaunošanā ieguldīs 74,7 miljonus eiro, bet kopā ar piesaistīto finansējumu efekts ir ievērojami lielāks. Tiek lēsts, ka katrs miljons eiro, kas piesaistīts Igaunijas projektiem, nodokļu ieņēmumos atgriežas 300 000 eiro apmērā.
Nākamie divi līdz trīs gadi noteiks, kurš būs pie sarunu galda nākamajā Ukrainas atjaunošanas posmā. 2027. gadā Igaunija rīkos Ukrainas atjaunošanas konferenci – iespēja, kuras vērtība būs atkarīga no satura, ar kādu tai pieies. Lielākais risks ir Igaunijas lomas palikšana kā mazu un izkaisītu iniciatīvu summa. Drošība balstās ne tikai uz aizsardzības izdevumiem – tā tiek veidota arī ar spēcīgiem partneriem, funkcionējošām institūcijām un pārredzamu pārvaldību. Šī ir investīcija drošākā Eiropā, spēcīgākā Ukrainā un konkurētspējīgākā Igaunijas ekonomikā.
