Mājokļu kreditēšanas aktivitāte atjaunojas, bet summas joprojām atpaliek no kaimiņiem
Latvijā mājokļu kreditēšana atjaunojas pēc piesardzīga gada sākuma – pieaug gan līgumu skaits, gan vidējā aizdevuma summa, tomēr tā joprojām ir krietni zemāka nekā Igaunijā un Lietuvā.
Pēc piesardzīgāka gada sākuma Latvijā aktivitāte mājokļu kreditēšanā atjaunojas. “Bigbank” dati liecina, ka vidējā izsniegtā hipotekārā kredīta summa šā gada otrajā ceturksnī sasniegusi 69 092 eiro, kas ir par 15,47% vairāk nekā pirmajā ceturksnī (59 834 eiro) un par 7,41% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Pieaudzis arī noslēgto līgumu skaits, liecinot, ka iedzīvotāji biežāk ir gatavi pieņemt ilgtermiņa lēmumu par mājokļa iegādi, norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.
Tomēr, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā vidējā hipotekārā kredīta summa joprojām ir ievērojami zemāka. “Bigbank” kredītportfeļa dati par šā gada pirmo ceturksni rāda, ka Igaunijā tā bijusi 131 313 eiro jeb 2,2 reizes lielāka nekā Latvijā, bet Lietuvā – 83 936 eiro jeb par aptuveni 40% lielāka. Surgofts skaidro, ka šīs atšķirības galvenokārt atspoguļo mājokļu cenu līmeni katrā valstī – piemēram, Tallinā līdzīga īpašuma iegādei parasti nepieciešams lielāks finansējums nekā Rīgā.
Jaunākie nekustamā īpašuma tirgus dati liecina, ka mājokļu cenas Latvijā turpina kāpt. “Cenu bankas” 2026. gada jūlija pārskatā norādīts, ka Rīgā darījumu aktivitāte aprīlī un maijā salīdzinājumā ar martu samazinājās, tomēr cenas lielākajā daļā kategoriju turpināja augt. Īpaši strauji cenas pieaugušas sērijveida dzīvokļiem ārpus centra un pirmskara ēkām centra apkaimēs, sasniedzot rekordaugstu līmeni.
Situācijā, kad mājokļi kļūst dārgāki, bankām ir svarīgi izvērtēt ne tikai klienta ienākumus, bet arī kopējo finansiālo situāciju, uzsver Surgofts. Nodarbinātības modeļi un ienākumu avoti kļūst daudzveidīgāki, tāpēc nepieciešama individuālāka pieeja kreditēšanā. Viņš aicina iedzīvotājus vērsties vairākās bankās un salīdzināt piedāvājumus, jo var atšķirties ne tikai procentu likmes, bet arī tas, kā katra banka vērtē ienākumus un esošās saistības.
Lai mājokļu iegādi padarītu pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam, Latvijā varētu diskutēt par aizdevuma termiņa pagarināšanu. Kā piemēru Surgofts min Somiju, kur no šā gada jūnija mājokļa kredīta termiņš var sasniegt 40 gadus. Šāds solis varētu samazināt ikmēneša maksājumu ģimenēm ar stabiliem ienākumiem, kurām šobrīd šķērslis ir pārāk liels maksājums.
Jāpiebilst, ka “Bigbank” grupa šā gada otrā ceturkšņa beigās pārvaldīja 3 miljardu eiro kredītportfeli, tostarp 886 miljonu eiro mājokļu kredītportfeli. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, mājokļu kredītportfelis pieaudzis par 42 miljoniem eiro jeb 5%.
