Mājsaimniecību izdevumi gaisa kondicionēšanai ES sešu gadu laikā dubultojušies
Saskaņā ar Eurostat datiem, 2024. gadā ES mājsaimniecības gaisa kondicionēšanai patērēja 80,4 teradžoulus, kas ir divreiz vairāk nekā 2018. gadā. Lielākie patērētāji ir Itālija, Spānija un Grieķija, savukārt vislielākais īpatsvars mājsaimniecību enerģijā ir Kiprā un Maltā.
Eiropas Savienības mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņš telpu dzesēšanai pēdējos gados ir nepārtraukti audzis. 2024. gadā tas sasniedza 80,4 teradžoulus, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat dati. Salīdzinājumam – 2018. gadā šis rādītājs bija 40,5 teradžouli, tādējādi patēriņš sešu gadu laikā ir dubultojies.
Ikgadējais pieaugums bijis stabils, izņemot nelielus kritumus 2020. gadā (par 2,5%) un 2023. gadā (par 1,9%) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šīs svārstības varētu būt saistītas ar laikapstākļu vai ekonomiskām izmaiņām, tomēr kopējā tendence ir augšupejoša.
Starp dalībvalstīm absolūtos skaitļos visvairāk enerģijas gaisa kondicionēšanai patērē Itālija – 26,3 teradžouli. Tai seko Spānija ar 14,3 teradžouliem un Grieķija ar 11,9 teradžouliem. Tomēr, raugoties uz dzesēšanas īpatsvaru kopējā mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņā, līderi ir Kipra un Malta, kur šis rādītājs ir attiecīgi 16% un 15%. Grieķijā dzesēšana veido 7,4%, Spānijā 2,5% un Itālijā 2,3% no mājsaimniecību kopējā elektroenerģijas patēriņa.
