Mākoņu svars, Hektora negaiss un rekordgarš zibens: interesanti dabas fakti

Latvijas ziņu portāls Delfi publicējis izzinošu faktu izlasi par cilvēces vēsturi un atmosfēras parādībām. Tajā aplūkots, cik smagi ir mākoņi, kāds negaisa mākonis ik dienu parādās virs Austrālijas salām un kāds ir garākais novērotais zibens.

Cik paaudžu bijis cilvēces vēsturē

Zinātnieki aplēsuši, ka kopš pirmo Homo sapiens parādīšanās uz Zemes nomainījušās aptuveni no 10 000 līdz 12 195 paaudzēm.

Mākonis sver miljonu tonnu

Gubu mākoņi šķiet viegli, taču tas, ka tie noturas gaisā, izskaidrojams ar to, ka mitrs gaiss ir vieglāks par sausu. Ja aprēķina tikai ūdens pilienu masu, viens mākoņa kubikmetrs satur apmēram pusi grama ūdens. Mākonim, kura tilpums ir viens kubikkilometrs jeb miljards kubikmetru, tas nozīmē aptuveni 500 tonnu ūdens. Ja ņem vērā visa mitrā gaisa masu, viens kubikmetrs sver apmēram 1,003 kilogramus, bet visa mākoņa masa sasniedz aptuveni miljonu tonnu. Tas tomēr ir mazāk nekā viena kubikkilometra sausa gaisa masa.

Hektors – negaiss pēc grafika

Tivi salās Austrālijas ziemeļu piekrastē dzīvo aptuveni divi tūkstoši cilvēku. Šo salu mikroklimats veicina negaisa mākoņa, ko dēvē par Hektoru, regulāru veidošanos. No septembra līdz martam tas parādās katru dienu ap pulksten trijiem pēcpusdienā un bieži sasniedz pat 20 kilometru augstumu. Pirms modernās satelītnavigācijas jūrnieki un piloti Hektoru izmantoja orientēšanās vajadzībām.

Garākais zibens

Garāko līdz šim novēroto zibens izlādi radīja negaiss 2017. gadā. Pasaules Meteoroloģijas organizācija to par oficiālu rekordu apstiprinājusi tikai nesen, izmantojot gan satelītu, gan uz zemes izvietotu sensoru datus. Zibens uzplaiksnīja 829 kilometru garumā – no Teksasas štata austrumiem cauri Oklahomai, Arkanzasai un Kanzasai līdz Misūri štatam.