Makrons dodas uz Senpjēru un Mikelonu tikties ar Kanādas premjeru Kārniju

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien dosies uz Senpjēru un Mikelonu — Francijas aizjūras teritoriju vien 20 kilometru attālumā no Kanādas Ņūfaundlendas un Labradoras provinces. Tā būs pirmā šāda līmeņa vizīte kopš 2014. gada decembra, kad arhipelāgu apmeklēja toreizējais prezidents Fransuā Olands. Makronam pievienosies Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

Pēc Elizejas pils paziņotā, vizītes galvenais mērķis ir uzsvērt Francijas klātbūtni piecos okeānos, tostarp Arktikā, kur to nodrošina tieši Senpjēra un Mikelona. Teritorija ļauj Francijai uzturēt plašu ekskluzīvo ekonomisko zonu un militāru klātbūtni, ko šobrīd nodrošina kara flotes patruļkuģis "Fulmar", kuram drīzumā nepieciešama nomaiņa.

Suverenitāte un reģionālā sadarbība

Vizītes laikā tiks apspriesti arī jautājumi par digitālo kabeļu savienojumiem ar Eiropas kontinentu un kosmosa nozares projektiem, kuros plānoti papildu ieguldījumi. Parīze vēlas pārvērst arhipelāgu par bāzi polārajai sadarbībai kopā ar Kanādu, Dāniju un Grenlandi.

Makrons pievērsīsies arī vietējo iedzīvotāju ikdienas grūtībām — arhipelāgā samazinās iedzīvotāju skaits, un tas cieš no ekonomiskām problēmām pēc zvejniecības sabrukuma, kas saistīts ar Kanādas noteikto moratoriju mencu zvejai. 1992. gadā tiesas lēmums arī samazināja Francijas ekskluzīvo ekonomisko zonu reģionā. Papildus tam teritoriju apdraud jūras līmeņa celšanās — ciems Mikelona-Langlada tiek pārvietots tālāk no krasta, kas ir pirmais šāda veida pārcelšanas projekts Francijā klimata pārmaiņu dēļ.

Iespējamā enerģētikas partnerība

Parīze atbalsta ciešāku Kanādas un Briseles sadarbību, tostarp Eiropas Komisijas priekšlikumu piešķirt Kanādai asociētās dalībvalsts statusu ES. Francija cer, ka Kanāda varētu palīdzēt nodrošināt Eiropu ar ogļūdeņražiem laikā, kad degvielas cenas pieaug globālo konfliktu un spriedzes dēļ ap Hormuza šaurumu. Makrons un Kārnijs sarunas turpinās nākamnedēļ ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā.