Makrons pēc nemieriem Francijā solījis "pilnīgu atklātību"

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien, 18. oktobrī, televīzijā uzrunāja valsti pēc sestdienas protestiem, kas visā valstī pulcēja simtiem tūkstošu cilvēku un vietām pārauga nemieros. Viņš apsolīja, ka tiks nodrošināta "pilnīga atklātība". Notikumi ir kļuvuši par politisku tēmu, jo līdz nākamā gada prezidenta vēlēšanām Francijā atlicis seši mēneši.

Kas notika

Uz ielām devās arodbiedrību biedri, studenti un citi iedzīvotāji, protestējot pret dzīves dārdzību. Lielākoties demonstrācijas noritēja mierīgi, taču video kadri rāda ēku dedzināšanu, veikalu izlaupīšanu un sadursmes ar kārtības sargiem. Pēc Iekšlietu ministrijas jaunākajiem datiem, nemieru laikā aizturēti aptuveni 2000 cilvēku. Cietuši gan policisti un ugunsdzēsēji, gan demonstranti.

Makrons sacīja, ka tie, kas postīja, maksās, bet tiem, kas laupīja, būs jāatlīdzina zaudējumi. Viņš gaida "skaidras atbildes", kāpēc protesti kļuva vardarbīgi, un vainoja galēji kreiso grupējumu pārstāvjus un daudzus noziedzīgus elementus. Mazā biznesa ministrs Seržs Papēns pirmdien Ekonomikas ministrijā tiksies ar uzņēmumu pārstāvjiem, lai novērtētu zaudējumus un piedāvātu atbalstu cietušajiem.

Politiskā rezonanse

Valdību apsūdz par protestu nepietiekamu novērtēšanu un nepareizu vadību; gan kreisie, gan galēji labējie pieprasa atkāpties iekšlietu ministru Loranu Nunesu. Premjerministrs Sebastjēns Lekornī apsūdzēja "ultrakreiso", norādot, ka kustībai "Nepakļāvīgā Francija" un tās prezidenta amata kandidātam Žanam Līkam Melanšonam bijusi "nozīmīga loma". Melanšons, kurš protestos piedalījās un aicināja piedalīties arī atbalstītājus, nosodīja laupīšanu un vardarbību, bet apgalvoja, ka apsūdzības vērstas pret viņa kandidatūru, un pārmeta Makronam situācijas pasliktināšanu.

Melanšons cīnās par otro vietu ar centriski kreiso Rafaēlu Gliksmanu un centriski labējo Eduāru Filipu; aptaujās vadībā ir galēji labējā Marina Lepēna. Ja neviens pirmajā kārtā nesaņem vairākumu, divi labākie iekļūst otrajā kārtā. Filips norādīja, ka uz spēles likts Francijas tēls un ietekme pasaulē. Lepēna un viņas partija "Nacionālā apvienība" izmanto kadrus, lai pozicionētu viņu kā "mierīgās Francijas" kandidāti, vienlaikus atzīstot protestētāju sociālās prasības par leģitīmām.

ASV prezidents Donalds Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka "Francija deg", un vainoja imigrāciju.