Makrons sasauc drošības padomi pirms jauniem protestiem Francijā

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien, 22. oktobrī, pēc atgriešanās no vizītes Persijas līča valstīs sasauca sanāksmi ar attiecīgajiem ministriem un izlūkdienestu pārstāvjiem. Mērķis ir apspriest, kā novērst nekārtības Francijas pilsētu ielās, jo jauni protesti plānoti šo sestdien. Notikumi ir svarīgi arī ārpus Francijas: vairākas valstis jau brīdina savus iedzīvotājus par drošību Eiropā.

Makrons šonedēļ žurnālistiem sacīja, ka valdībai jāsaglabā stingrība. Gaidāms, ka pēc sanāksmes viņš uzstāsies publiski. Vēlāk šodien Francijas premjerministrs Sebastjēns Lekornī atsevišķi tiksies ar partiju līderiem, lai apspriestu viņu bažas, tostarp par policijas darbu un nākamgad gaidāmo prezidenta vēlēšanu kampaņu.

Brīdinājumi ceļotājiem

Taizeme ieteikusi pilsoņiem atlikt nebūtiskus braucienus uz Eiropas daļām, kuras skārušas protesta akcijas. Taizemes ārlietu ministrs Sihasaks Phunketkeovs sacīja, ka situācija mainās strauji un Francija joprojām rada bažas. Viņš minēja arī protestus Itālijā un izteica raizes par Spāniju; viņa Itālijas kolēģim nācies atcelt divpusējo tikšanos, jo valdība steidzami sanāca uz sēdi par nemieriem.

Malaizijas vēstniecība Parīzē svētdien aicināja valstspiederīgos Francijā būt piesardzīgiem. Ķīna brīdināja pilsoņus, kas dodas uz Franciju, ievērot drošības pasākumus, pēc tam kad nedēļas nogalē tika izlaupītas un aizdedzinātas rātsnamu ēkas un veikali.

Itālija un Spānija atceļ robežkontroli

Itālija un Spānija pārtraukušas savstarpējo robežkontroli, ko ieviesa pēc robežkrīzes Seūtā. Itālijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka abu valstu iekšlietu ministri telefonsarunā vienojās, ka Šengenas zonas apturēšana netiks pagarināta. Lēmumu pavadīs pastiprināta informācijas apmaiņa.

Uzbrukumi Ukrainā

Pēc nakts uzbrukumiem Kijivai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Krievija trīs vilņos izmantojusi 21 ballistisko raķeti. Kijivā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, 34 ievainoti, tostarp pieci bērni. Cietušas dzīvojamās ēkas, energoobjekti, metro, tirdzniecības centri un klosteris. Uzbrukumi skāra arī Odesas apgabala ostas infrastruktūru.