Makrons sola paātrināt pretraķešu piegādi Ukrainai, Krievijas triecienos gājuši bojā desmitiem cilvēku
Francijas prezidents Emanuels Makrons sarunā ar Volodimiru Zelenski apsolīja paātrināt pretraķešu piegādi Ukrainai, kamēr Krievijas uzbrukumi turpina prasīt civiliedzīvotāju dzīvības vairākos reģionos.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsolījis pastiprināt atbalstu, paātrinot pretraķešu piegādi valstij, kurai trūkst gaisa aizsardzības līdzekļu. Saruna notikusi laikā, kad Krievijas triecienu skaits pieaudzis un civiliedzīvotāju bojāgājušo skaits sasniedzis augstāko līmeni kopš kara pirmajiem mēnešiem.
Makrons norādīja, ka turpināsies darbs ar jūlijā Parīzē izveidoto Pretraķešu koalīciju, kurā ietilpst 10 Eiropas valstis, kas izstrādā lētāku alternatīvu ASV Patriot sistēmām. Tolaik Makrons paziņoja, ka Francija paātrinās SAMP/T sistēmas piegādi Ukrainai un ļaus tai ražot pretraķetes, kā arī SCALP tālā darbības rādiusa spārnotās raķetes.
Zelenskis Telegram kontā rakstīja, ka panākta vienošanās paātrināt jaunākā Francijas aprīkojuma un raķešu piegādi, pateicoties par gatavību piešķirt licences raķešu ražošanai. Makrons sociālajā tīklā X uzsvēra nepieciešamību nodrošināt Ukrainai visus līdzekļus, lai aizsargātu savu gaisa telpu.
Patriot sistēma joprojām ir vienīgais ierocis Ukrainas arsenālā, kas spēj notriekt Krievijas ballistiskās raķetes. Pēdējos mēnešos Krievija intensīvi apšaudījusi Kijivu ar šādām raķetēm, kuras grūti pārtvert to ātruma dēļ.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien paziņoja, ka Ukrainas triecieni, kuru mērķis pēc Kijivas apgalvojuma ir apgrūtināt Maskavas kara finansēšanu, atvēruši "Pandoras lādi" Krievijas atbildes triecieniem. Ukrainas sabiedrotie Gribētāju koalīcijā pirmdien tiksies, lai lemtu par spiediena pastiprināšanu uz Maskavu.
Diplomātiskais process ar ASV starpniecību ir apstājies, jo Vašingtona tagad pievērsusies konfliktam ar Irānu. Makrons paudis šoku par uzbrukumu tirdzniecības centram Krivijas Rihā, kurā gājuši bojā 16 cilvēku. Kijivā ballistiskās raķetes trieciena rezultātā gājuši bojā divi cilvēki, bet vairāki ievainoti, tostarp brīdī, kad pilsētā ar vizīti uzturējās Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls.
Triecienos Odesas un Aizporožjes reģionos cietuši vairāki cilvēki, tostarp bojā gājuši vismaz četri Aizporožjē. Savukārt Ukrainas dronu uzbrukumos Krievijā un okupētajās teritorijās gājuši bojā vismaz 10 cilvēku, tostarp pie interneta veikala Ozon noliktavas un Krimā, kur trieciens skāra pilsētas autobusu.


