Makrons: Ukrainas palīdzības ierobežošana paver ceļu jaunam karam

Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien paziņoja, ka tie, kas vēlas ierobežot palīdzību Ukrainai, patiesībā grib tai uzspiest "netaisnīgu mieru", un brīdināja, ka tas var novest pie jauna kara. Paziņojumu viņš publicēja sociālajos tīklos brīdī, kad ASV starpniecībā notiek sarunas starp Ukrainu un Krieviju, lai izbeigtu karu, kas sākās ar Maskavas pilna mēroga iebrukumu 2022. gadā.

"Tie, kas vēlas normēt palīdzību Ukrainai, galu galā vēlas tai uzspiest netaisnīgu mieru," teica Makrons, piebilstot, ka tas skartu visu Eiropu. Viņš šādu attieksmi nosauca par sakāves garu un norādīja, ka tā nevar būt Francijas nostāja.

Sarunu gaita

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien publicētos komentāros sacīja, ka Vašingtona ierosinājusi Kijivai atdot zemi Maskavai apmaiņā pret Ukrainas iestāšanos NATO. ASV sūtņi Džereds Kušners un Stīvs Vitkofs ceturtdien atsevišķi tikās gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan ar Zelenski, kad Abū Dabī divas dienas ilgušās sarunas noslēdzās bez izrāviena. Tomēr tika panākta vienošanās, ka turpmākajās sarunās piedalīsies arī Eiropas valstis.

Piektdien Dublinā Eiropa izvēlējās piecas valstis — Franciju, Vāciju, Itāliju, Apvienoto Karalisti un Poliju —, kas sūtīs savus pārstāvjus uz sarunām.

Eiropas loma

Makrons uzsvēra, ka Eiropai jāpiedalās pilnvērtīgi, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru. Pēc viņa teiktā, notiekošais Ukrainā tieši skar Eiropu, un palīdzība Ukrainas aizsardzībā ir Francijas un tās iedzīvotāju aizsardzība. Viņš aicināja Ukrainas sabiedrotos skaidri izklāstīt savu pēckara redzējumu, arī Krievijai, kā arī precizēt, ko Eiropa sagaida no ASV ilgtermiņa drošības jomā.

Makrons pauda uzskatu, ka Putins nevēlas sarunas un cenšas salauzt Ukrainu, pastiprinot dronu un raķešu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un enerģētikas infrastruktūrai, tuvojoties ziemai. Tāpēc, viņaprāt, jāturpina finansiālais atbalsts un palīdzība Ukrainai, lai tā varētu pasargāt iedzīvotājus, spēkstacijas un tīklus.