Mākslīgais intelekts un darba tirgus: kā saglabāt cilvēku konkurētspēju
Dienas Biznesa publikācijā aplūkots, kā mākslīgā intelekta ieviešana ietekmē Latvijas darba tirgu un kāpēc uzņēmumiem un valstij jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. Tiek uzsvērta sadarbība starp valsti, izglītības iestādēm un darba devējiem, kā arī mentorēšanas nozīme.
Mākslīgā intelekta (MI) straujā ieviešana maina uzņēmumu darba procesus, kā arī pieprasījumu pēc darbiniekiem un viņu prasmēm. Latvijas darba tirgus kontekstā tas izvirza jautājumu, vai tehnoloģiju radītais efektivitātes kāpums novedīs pie jaunām darbavietām vai tikai pie personāla izmaksu samazināšanas. Par to diskutēts Dienas Biznesa publicētā viedokļa rakstā.
Uzņēmumu izvēle
Autors norāda, ka produktivitātes palielināšana ir būtiska Latvijas ekonomikai, un MI ļauj uzņēmumiem strādāt efektīvāk un konkurēt starptautiskajā tirgū. Tomēr svarīgi, kā tiek izmantota iegūtā efektivitāte: vai atbrīvotie resursi tiks ieguldīti jaunos produktos, pakalpojumos un kompetencēs. Uzņēmums, kas raugās tikai uz īstermiņa ietaupījumiem, riskē zaudēt pieredzi un zināšanas, kuras vēlāk būs grūti atjaunot.
Prasmes un pārkvalifikācija
Pārmaiņas skar arī profesijas, kuras nesen uzskatīja par drošu izvēli, tostarp tehnoloģiju jomā. Tāpēc vienreiz iegūta kvalifikācija vairs negarantē stabilu nākotni, un konkurētspēju noteiks arī spēja ātri apgūt jaunas zināšanas. Autors uzskata, ka pārkvalifikāciju nedrīkst atstāt uz brīdi pēc darba zaudēšanas. Nepieciešama ciešāka sadarbība starp valsti, izglītības iestādēm un darba devējiem, lai laikus noteiktu prasmes, pēc kurām pieprasījums samazināsies vai pieaugs. Pretējā gadījumā var vienlaikus pieaugt bezdarba risks un saglabāties kvalificētu speciālistu trūkums.
Darba zaudēšana pēc vairākiem gadiem vienā nozarē var būt ne tikai ekonomisks izaicinājums, bet arī profesionālās identitātes krīze. Autors min, ka problēma bieži ir grūtības saskatīt, kā uzkrāto pieredzi izmantot citā profesionālajā kontekstā. Ar jaunu prasmju apguvi vien var nepietikt, ja cilvēkam nepalīdz tās savienot ar iepriekšējo pieredzi.
Mentorēšanas loma
Kā papildu instruments minēta mentorēšana. Autora pieredze darbā ar “Riga TechGirls” Mentoru programmas dalībniekiem liecina, ka pārmaiņu laikā svarīga ir atgriezeniskā saite, ieceru pārbaude un pārliecība par nākamajiem soļiem. Sadarbība vērtīga abām pusēm, jo mentori attīsta līderības prasmes un gūst jaunas idejas.
Autora secinājums: tehnoloģijas mainīs darba tirgu, taču ietekmi uz cilvēkiem noteiks valsts un uzņēmumu lēmumi un atbalsta pieejamība profesionālajai attīstībai.
