Māksliniecisks vēstures profesors: triumfa arkas pēdējā gadsimtā cēluši tikai diktatori

Igaunijas Mākslas akadēmijas profesors un arhitektūras vēsturnieks Marts Kalms raidsabiedrībai ERR pauda, ka triumfa arku celšanas laikmets pēc būtības ir beidzies, un ASV prezidenta Donalda Trampa vēlme uzcelt šādu būvi liecina par viņa ambīcijām.

Kalms atgādināja, ka triumfa arku celšanas tradīcija aizsākusies Senajā Romā jau Romas Republikas laikā, sestajā līdz pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Toreiz tie bija vārtveida pieminekļi, caur kuriem uzvarošā armija ar kara laupījumu, vergiem un dzīvniekiem ienāca pilsētā.

Tramps nesen apstiprinājis plānus Vašingtonā uzbūvēt triumfa arku. Kalms norāda, ka pēdējās šāda veida celtnes tapušas apmēram pirms simts gadiem, un kopš tā laika arkas cēluši tikai diktatoriski režīmi. Pēc profesora domām, Trampam esot sapnis kļūt par imperatoru, taču viņš dzīvo republikā, un plānotā arka apvienojot dažādu vēsturisku triumfa arku elementus.

Plānotā būve būs 86 metrus augsta — nedaudz augstāka par viesnīcu "Olümpia" Tallinā. Kalms atzīst, ka, ņemot vērā Vašingtonas plašos apmērus, šādu izmēru celtne proporcionāli ir saprotama, lai gan viņš to sauc par bezjēdzīgu gigantomāniju, tomēr profesionāli izstrādātu.

Par pazīstamāko triumfa arku pasaulē Kalms uzskata Parīzes Triumfa arku, kas celta par godu Napoleona militārajām uzvarām — atšķirībā, viņaprāt, no Trampa, kuram šādu uzvaru neesot. Vēlāk pēc Napoleona sakāves Eiropā tapušas daudzas arkas, kas veltītas uzvarai pār viņu.

Viena no jaunākajām pasaulē esošajām triumfa arkām atrodas Ziemeļkorejā — tā celta 1982. gadā par godu cīņai pret Japānu, autoritāra režīma iniciatīvā. Kalms uzsver, ka šis fakts atklāj, kam Tramps varētu vēlēties līdzināties.

Profesors piebilda, ka arkas celšana kādreiz apsvērta arī Igaunijā — arhitekts Edgars Kūsiks 1944. gadā, vēl pirms kara beigām, izstrādājis padomju armijas uzvaras pieminekļa projektu, kas bija paredzēts pie Tallinas Mākslas nama Brīvības laukumā, Svētā Jāņa baznīcas vietā.