Mamma Anna: cik laika un organizēšanas prasa bērna iesaistīšanās hokejā

Sporta portāla Sportacentrs publicētajā dienasgrāmatas sērijā strādājoša mamma Anna dalās pieredzē par bērna hokeja treniņiem. Viņas dēls hokeju sāka spēlēt pirms pieciem gadiem četru gadu vecumā, tagad viņam ir deviņi gadi. Pirmais ieraksts ir par to, cik daudz laika un plānošanas ģimenei prasa šķietami vienkāršs lēmums pamēģināt hokeju. Sērija turpināsies.

Kā viss sākās

Līdz hokejam zēns divreiz nedēļā apmeklēja 45 minūšu vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības netālu no mājām. Anna ieteica pamēģināt hokeju, jo šo sporta veidu spēlēja viņas jaunākais brālis, kurš pirmos soļus uz ledus bija spēris tirdzniecības centra Akropole ledus hallē Rīgā. Viņa piezvanīja brāļa bijušajai trenerei, un atbilde bija: “Braucat!”

Pirmajā treniņā ģimenei iedeva lielu maisu ar ekipējumu, bet saģērbt bērnu palīdzēja brālis. Uz ledus zēns uzreiz nokrita un mazliet paraudāja, taču treneris bija pacietīgs un vilka viņu pa ledu. Ekipējumu vispirms iedeva uz mēnesi, bet pēc diviem mēnešiem, kad bērns teica, ka vēlas turpināt, to nopirka. Tūlīt pēc tam dēls paziņoja, ka vairs negrib trenēties. Mamma lēma, ka viņš slidos, līdz izaugs no ekipējuma.

Laiks un loģistika

Treniņus bija jāsaskaņo ar darbu, bērnudārzu Juglā un Rīgas sastrēgumiem. Anna secināja, ka vienas stundas treniņš vecākiem nekad nav tikai stunda, jo jārēķinās ar braukšanu, ģērbšanos un gaidīšanu. Tāpēc ģimene pēc pirmajiem mēnešiem pārgāja uz klubu Ogrē, kur arī kluba maksa bija zemāka nekā Akropolē.

Secinājums

Anna uzskata, ka viņai pietrūka īsas sarunas ar kādu, kurš pirmajā dienā izskaidrotu, ko nozīmē sākt nodarboties ar hokeju: kā saģērbt bērnu, cik laika atvēlēt un kādas izmaksas gaidāmas. Viņa ierosina klubiem pirmo treniņu uztvert kā visas ģimenes iepazīšanos ar jaunu ikdienu.