“Mans mīļais bērns”: režisors atjauno mātes dzīvi, kuru zaudēja MH17 katastrofā
Nīderlandiešu-irāņu režisors Mārtens de Šuters radījis dokumentālo filmu “Mans mīļais bērns” par savu māti, AIDS aktīvisti un feministisko antropoloģi Martīni de Šuteri, kura gāja bojā MH17 notriekšanā 2014. gadā. Filma pirmizrādi piedzīvoja Kijivā un ir nominēta Nīderlandes filmu festivāla balvai “Zelta teļš”.
Nīderlandiešu-irāņu kinorežisors Mārtens de Šuters, atverot ģimenes fotoalbumus un VHS kasetes, kas gadiem nebija aiztikti, sākotnēji neplānoja veidot filmu. Tomēr tas, kas sākās kā mēģinājums saglabāt ģimenes arhīvu, kļuva par dokumentālo filmu “Mans mīļais bērns”. Tā atjauno viņa mātes, Nīderlandes AIDS aktīvistes un feministiskās antropoloģes Martīnes de Šuteres dzīvi. Martīne de Šutere gāja bojā 2014. gada 17. jūlijā, kad virs Austrumukrainas tika notriekta Malaizijas aviokompānijas reiss MH17. Mārtens toreiz bija 15 gadus vecs. Katastrofā gāja bojā visi 298 cilvēki, tostarp 196 Nīderlandes pilsoņi. Starptautiskā izmeklēšanā secināja, ka lidmašīnu notriekusi Krievijā ražota ‘BUK’ raķete, kas palaista no separātistu kontrolētās teritorijas.
Gandrīz desmit gadus pēc traģēdijas Mārtens reti runāja par māti vai katastrofu. Tad viņš sāka pārskatīt ģimenes fotogrāfijas, video un mātes dienasgrāmatas. Pusotra gada laikā viņš izveidoja filmu, kas ir personīgs stāsts par mātes un dēla saikni. Filmas pirmizrāde notika Kijivā, pirms tā tika nominēta Nīderlandes filmu festivāla balvai “Zelta teļš”.
Intervijā laikrakstam “The Moscow Times” de Šuters sacīja, ka filmas veidošana bija intuitīvs process. Sākumā viņš tikai gribēja savākt un digitalizēt visus ģimenes materiālus. Bet, skatoties vecos video un bildes, viņš sāka radīt nelielas skiču filmiņas, no kurām izveidojās pilna dokumentālā filma. “Es gribēju, lai manas mātes dzīve pastāv šajā darbā,” viņš teica.
Martīne de Šutere strādāja AIDS profilakses jomā Austrumeiropā, tostarp Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā. Viņa vadīja projektu, kas nodrošināja HIV/AIDS medikamentus marginalizētām grupām. 2013. gadā, kad prezidents Putins apmeklēja Nīderlandi, viņa piedalījās lielā protestā pret viņa vizīti.
Režisoram visgrūtāk bija pabeigt filmu, jo tas nozīmēja atteikties no mēģinājuma atjaunot attiecības ar māti. Viņš cer, ka skatītāji izjutīs mīlestību un zaudējumu un apzināsies, kā lieli notikumi, piemēram, karš, ietekmē atsevišķu cilvēku dzīves.
