Māra Zālīte par vēlēšanu laiku: satraukums par pretvalstisko partiju augstajiem reitingiem
Dzejniece Māra Zālīte sociālajos tīklos pauduši bažas par 15. Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu laiku, kritizējot gan politiķu cinismu, gan vēlētāju pieļaujošo attieksmi pret apšaubāmiem kandidātiem. Viņa arī norāda uz sociālo tīklu algoritmu lomu negatīvu emociju pastiprināšanā.

Dzejniece Māra Zālīte izdevumam “Mājas Viesis” sniegtās intervijas fragmentā, kuru publicējusi arī savos sociālajos tīklos, dalījusies ar pārdomām par pašreizējo priekšvēlēšanu periodu pirms 15. Saeimas vēlēšanām.
Zālīte atzīst, ka izjūt satraukumu un bažas, jo pretvalstiskās partijas, viņas vērtējumā, nekad iepriekš nav bijušas tik augstu reitingos. Viņa to raksturo kā pretdabisku situāciju, piebilstot, ka šo partiju pārstāvju publiskā retorika sasniegusi līdz šim nepieredzētu cinismu. Arī nelielās populistu partijas, kuras apzinās, ka netiks pāri 5% slieksnim, pēc dzejnieces domām, rīkojas egoistiski, neapjaušot savu rīcību ietekmi uz vēlētāju balsu izšķērdēšanu.
Bažas par vēlētāju attieksmi
Zālīte pauž neizpratni arī par pašu vēlētāju rīcību, norādot, ka daudziem nav iebildumu balsot par personām ar sodāmību — gan tiesātām, gan netiesātām. Viņasprāt, morālā latiņa un prasīgums pret kandidātiem lielai daļai sabiedrības ir ļoti zems.
Par šādas situācijas iemeslu viņa nosauc sociālo tīklu ietekmi. Dzejniece skaidro, ka mediju un algoritmu loģika balstās uz principu, ka sliktas ziņas rada visvairāk atsaucības, tāpēc sociālo tīklu īpašnieki algoritmus apzināti virza uz negatīva satura izceļošanu, lai pārdotu vairāk reklāmas. Šī sistēma, viņas vārdiem, pati sevi pavairo, radot aizvien jaunus negatīvisma avotus.
Vispārēja “viss ir slikti” sajūta
Zālīte secina, ka rezultātā veidojas plaša sajūta, ka viss ir slikti — un šī tendence neaprobežojas tikai ar sociālajiem tīkliem. Viņa kritizē arī žurnālistus, kuri debašu formātos pēc viņas domām padara kandidātus par smieklīgiem, pieminot, ka pat sabiedrisko mediju pārstāvji, kas tiek finansēti no valsts budžeta, šādi rīkojas. Dzejniece raksturo šo situāciju kā apburto loku, kurā visiem dalībniekiem jāpiemērojas agresīvai un primitīvai komunikācijas kultūrai, lai tiktu pamanīti.
Par risinājumu Zālīte ātru atbildi nesola, bet pauž cerību, ka sabiedrība laika gaitā nonāks pie secinājuma, ka šāda situācija nav ilgtspējīga.


