pirmdiena, 2026. gada 6. jūlijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 6. jūlijs 03:36

Marīnas Lepēnas apelācijas spriedums: izšķirošs brīdis Francijas prezidenta vēlēšanām

Parīzes apelācijas tiesa šodien lems, vai Marine Lepēna drīkst kandidēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās pēc notiesāšanas par ES līdzekļu piesavināšanos.

Foto: BBC World

Parīzes apelācijas tiesa otrdien plkst. 13:30 (11:30 GMT) pasludinās spriedumu Marinei Lepēnai, kas izšķirs viņas iespējas piedalīties nākamā gada prezidenta vēlēšanās. 57 gadus vecā Nacionālās apvienības (RN) līdere jau trīs reizes kandidējusi uz prezidenta amatu, 2022. un 2017. gadā zaudējot Emanuelam Makronam. Pašlaik viņa vada aptaujās, taču, ja spriedums viņai liedz kandidēt, partijas jaunais līderis Žordans Bardella būtu viņas aizstājējs.

Lepēna 2025. gada 31. martā tika atzīta par vainīgu 1,4 miljonu eiro piesavināšanā no Eiropas Parlamenta (EP) fondiem. Tiesa noteica piecu gadu aizliegumu ieņemt valsts amatus, četru gadu cietumsodu (divi gadi nosacīti, divi mājas arestā ar elektronisko aproci) un konstatēja, ka Lepēna bija "shēmas centrā". Apsūdzība attiecas uz laiku no 2004. līdz 2016. gadam, kad viņa bija EP deputāte.

Apelācijas sēdē, kas notika janvārī un februārī, Lepēna noliedza organizētu krāpšanu, bet atzina "kļūdu", kuras dēļ daži parlamentārie palīgi strādāja partijas labā. Prokurori pieprasa saglabāt piecu gadu aizliegumu, bet cietumsodu samazināt līdz vienam gadam ar elektronisko aproci un trim gadiem nosacīti. Lepēna tvītojusi, ka "nav iespējams" kandidēt, ja jāvalkā aproce.

Iespējamie spriedumi:

  • Attaisnošana (uzskatīta par maz ticamu) – ļautu kandidēt.
  • Vainīgs ar aizliegumu ilgāk par diviem gadiem – liegtu kandidēt, jo aizlieguma termiņš sācies 2025. gada martā.
  • Vainīgs ar aizliegumu divi gadi vai mazāk – ļautu kandidēt.
  • Vainīgs ar elektronisko aproci –, kā Lepēna norādījusi, traucētu priekšvēlēšanu kampaņai.

Lepēna varētu pārsūdzēt spriedumu arī Kasācijas tiesā, taču tas prasītu vairākus mēnešus. Viņa norādījusi, ka to, visticamāk, nedarīs. Otrdienas vakarā pēc sprieduma viņa sniegs interviju Francijas televīzijā.

Partijas vadītājs Žordans Bardella, kurš RN vada kopš 2022. gada, ir izraudzīts par rezerves kandidātu. Lepēna paziņojusi, ka, ja tiesa viņai liegtu kandidēt, Bardella startēs, un viņa viņu atbalstīs. Jaunākajās aptaujās Bardella pat apsteidz Lepēnu pirmajā kārtā.

No 25 RN biedriem sākotnējā lietā 12 tika atzīti par vainīgiem, un 12 pārsūdzēja spriedumu. Starp viņiem ir RN viceprezidents Luijs Alio, bijušais ģenerālsekretārs Nikolā Bē, Bruno Gollnišs un bijusī Lepēnas tuvā līdzstrādniece Katrīna Grīze.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā