Marsa garozā atklāta globāla magmas sistēma – palielinās dzīvības iespējamība
Oksfordas universitātes pētnieki, izmantojot NASA InSight datus, atklājuši, ka zem Marsa virsmas reiz plūdušas plašas magmas upes, liekot pārvērtēt planētas spēju uzturēt dzīvību.
Jauns pētījums liecina, ka Marsa garozā reiz plūdušas magmas upes, kas stiepušās simtiem vai pat tūkstošiem kilometru. Šis atklājums padara iespējamāku, ka Sarkanā planēta varējusi atbalstīt dzīvību, un paplašina to akmeņaino planētu loku, kas reiz varējušas būt apdzīvojamas.
Oksfordas universitātes zinātnieki pētīja NASA InSight nolaižamā aparāta savāktos seismiskos datus, kas reģistrēja meteorītu triecienu un Marsa zemestrīču radītos viļņus. Izmantojot šos datus, viņi analizēja noslēpumainu robežu 24 kilometrus (15 jūdzes) zem Marsa virsmas. Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Nature Astronomy, liecina, ka visticamākais šīs robežas izskaidrojums ir izkausēta iežu masa, kas uzkrājas dziļi pazemē un stiepjas horizontāli simtiem vai pat tūkstošu kilometru garumā.
Iepriekš zinātnieki uzskatīja, ka Marsa vulkāni balstīti uz vienkāršām izolētām magmas kamerām. Jaunais atklājums norāda uz sarežģītāku savienotu sistēmu – globālu "cauruļvadu tīklu". Šāda sistēma spēj veidot ķīmiski sarežģītu garozu, kas var reciklēt elementus un nodrošināt procesus, kas nepieciešami atmosfēras un okeāna izveidei uz virsmas. Tas savukārt palīdzētu regulēt klimatu – līdz šim šāda iespēja tika saistīta tikai ar planētām, kurām ir plātņu tektonika.
Rezultātā akmeņainas planētas, kuras iepriekš tika noraidītas kā neapdzīvojamas plātņu tektonikas trūkuma dēļ, tagad ir pelnījušas otru iespēju.
