Melnās piektdienas laikā pieaug viltus interneta veikalu radītā krāpšana
Bankas "Citadele" dati rāda, ka pērn Melnās piektdienas izpārdošanu laikā ar viltus interneta veikaliem saistīto darījumu skaits trīskāršojās. Banka brīdina, ka līdzīga tendence iespējama arī šogad, un aicina pircējus pārbaudīt pārdevēju.

Latvijas banka "Citadele" brīdina iedzīvotājus par krāpniekiem, kas Melnās piektdienas, ikgadējās atlaižu izpārdošanas, laikā izmanto viltus interneta veikalus. Pēc bankas datiem, pērn šajā periodā ar šādiem veikaliem saistīto darījumu skaits pieauga aptuveni trīskārt, bet to kopējā summa – vairāk nekā četras reizes. Banka uzskata, ka šogad iespējama līdzīga aina, jo krāpnieciskā aktivitāte īpaši pieaug izpārdošanas nedēļas nogalē.
Ko rāda dati
Straujākais kāpums pērn fiksēts no 27. līdz 29. novembrim. Šo trīs dienu rādītāji tika salīdzināti ar četru iepriekšējo līdzvērtīgo ceturtdienas–sestdienas periodu vidējo.
"Citadeles" Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte norāda, ka krāpnieki labi pārzina pircēju paradumus un izmanto gan vēlmi ietaupīt, gan bailes palaist garām izdevīgu piedāvājumu. Viņasprāt, šajā laikā cilvēki biežāk pieņem spontānus lēmumus, nepārbaudot pārdevēja uzticamību. Vienlaikus viņa atgādina, ka ne katra liela atlaide ir krāpšana, un 80% atlaide pati par sevi vēl neliecina par viltu.
Kā darbojas viltus veikali
Krāpnieki atdarina pazīstamus zīmolus: izmanto uzņēmumu logotipus, produktu fotogrāfijas, šķietami īstas atsauksmes un reklāmas sociālajos tīklos. Pircējs var nonākt vietnē, kas gandrīz neatšķiras no īsta veikala, taču pēc samaksas preci nesaņem. Ja piedāvājums šķiet neticami izdevīgs, eksperte iesaka pārbaudīt interneta adresi, kontaktinformāciju un atsauksmes ārpus konkrētā veikala, kā arī atvērt zīmola oficiālo mājaslapu un pārliecināties, vai piedāvājums tur tiešām pieejams.
Viltus piegādes paziņojumi
Risks nav ierobežots ar viltus veikaliem. Krāpnieki var sūtīt viltus piegādes paziņojumus, kuros aicina samaksāt nelielu summu vai precizēt piegādes datus. Aiz šādām saitēm var slēpties mēģinājums iegūt kartes datus vai pievienot karti krāpnieka digitālajam makam. Tāpēc jāpārbauda, kādu darbību lūgts apstiprināt autentifikācijas pieprasījumā, un nedrīkst apstiprināt ievērojami lielāku summu, nekā paredzēts. Autentifikācijas kodus nedrīkst izpaust citiem.
Ja nauda jau pārskaitīta
Ja rodas aizdomas par krāpšanu, jārīkojas nekavējoties: karte jābloķē un par to jāinformē banka. Ja par preci samaksāts, bet tā nav saņemta, bankā var noskaidrot darījuma apstrīdēšanas iespējas. Everte iesaka saglabāt maksājuma apliecinājumu, sarakstes ar pārdevēju un informāciju par veikalu.

/nginx/o/2026/11/20/18045066t1hc43b.jpg)
