Melnis: Latvijā drīzumā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis pēc Militārās padomes sēdes ceturtdien paziņoja, ka tuvākajā laikā Latvijā tiks izvietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Ministrs uzsvēra, ka aizsardzības nozare aktīvi strādā pie pretgaisa aizsardzības pilnveides, lai nodrošinātu drošas debesis, tostarp ieviešot papildu radaru un pārtvērējsistēmas uz valsts austrumu robežas.

Melnis atzina, ka iepirkumu procedūras un tām nepieciešamais laiks sagādā izaicinājumus, taču risinājums jau atrasts. Viņš pateicās sabiedrotajiem no Ukrainas par sniegto atbalstu sistēmu integrācijā un karavīru apmācībā.

Tāpat resors plāno detalizētāk un sistemātiskāk turpināt darbu pie Baltijas aizsardzības līnijas izveides. Galvenie izaicinājumi ir zemes gabalu nodrošināšana un šķēršļu izvietošana. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji šodien informēja Valsts prezidentu un Melni par trešās kārtas pasākumiem līnijas izveidē. Ministrs norādīja, ka tagad būs iespējams ķerties pie nākamajiem posmiem, tostarp prettanku grāvju rakšanas un šķēršļu izvietošanas.

NBS komandieris Kaspars Pudāns pēc padomes sēdes apliecināja, ka padome informēta par pašreizējo kaujas gatavības stāvokli un piedāvātajiem risinājumiem tās pilnveidošanai atbilstoši potenciālajiem apdraudējumiem. Pēc sēdes notika tikšanās ar austrumu pierobežas pašvaldību, kā arī Smiltenes, Valmieras, Gulbenes un Madonas novadu vadītājiem.

Pudāns pauda gandarījumu par sekmīgo sadarbību ar pašvaldībām, kas kopīgo mācību rezultātā ir sasniegusi augstāku līmeni. Melnis savukārt norādīja, ka dialogs jāturpina un nākotnē jāpiesaista iekšlietu jomas un Krīzes vadības centra pārstāvji.

Baltijas aizsardzības līnijas projekts paredz pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, par ko 2024. gada janvārī vienojās Baltijas valstis un Polija. NBS kopš 2024. gada marta veic Latvijas austrumu robežas militāru nostiprināšanu. Pagājušajā gadā šim mērķim tika atvēlēti 45 miljoni eiro, bet šogad – 55 miljoni eiro.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijā nogāzušies septiņi bezpilota lidaparāti, bet vienu dronu neitralizēja NATO iznīcinātāji. NBS iepriekš norādīja, ka nav pamata automātiski uzskatīt, ka visi incidentos iesaistītie droni ir Ukrainas. Pavasarī viens no dronu incidentiem izraisīja toreizējā aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju un pēc tam arī valdības krišanu.