Melnkalne tuvojas ES dalībai — iestāšanās plānota 2028. gadā
Melnkalne var kļūt par 28. Eiropas Savienības dalībvalsti jau 2028. gadā, kas ES paplašināšanās politikai kalpos par precedentu turpmākajām pievienošanās sarunām, tostarp ar Ukrainu.
Melnkalne ir vistālāk pavirzījusies starp visām ES kandidātvalstīm un pēc plāna "28. līdz '28" cer iestāties Savienībā 2028. gada laikā, kad prezidējošā valsts būs Itālija. No 33 nepieciešamajām sarunu nodaļām valsts jau noslēgusi 18, tostarp sarežģīto nodaļu par finanšu kontroli. Sarunās Melnkalnei palīdz vairākas ES valstis, arī Latvija.
Joprojām jāatrisina grūti jautājumi — vides prasības, tiesu sistēmas reforma, ekonomiskā konkurētspēja, kā arī cīņa pret dezinformāciju un ārvalstu ietekmi. ES tiesiskumu uzskata par īpašu prioritāti.
Izmaksas un ieguvumi
Melnkalnes uzņemšanas izmaksas ES amatpersonas raksturojušas kā mazākas par vienu eiro gadā uz iedzīvotāju nākamajā budžeta periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Melnkalne nākamajos septiņos gados ES budžetā iemaksātu ap 500 miljonus eiro, bet saņemtu ievērojami vairāk — lauksaimniecības subsīdijās, reģionālajos maksājumos, migrācijas fondos un atbalstā uzņēmumiem. Tā kļūtu par tā dēvēto neto saņēmēju, un šis modelis varētu iezīmēt precedentu turpmākajām paplašināšanās sarunām, ieskaitot Ukrainu.
Par salīdzinājumu ar Horvātiju, kas ES pievienojās 2013. gadā un pērn uzrādīja augstāku IKP pieaugumu un IKP uz iedzīvotāju nekā Melnkalne, Rietumbalkānu valstis cer uz līdzīgu ekonomisko izrāvienu pēc iestāšanās.
Krievijas un Serbijas ietekme
Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir Serbijas un Krievijas centieni palēnināt Melnkalnes tuvošanos ES, tostarp caur mediju ietekmi un Pareizticīgo baznīcu. Apmēram trešdaļa iedzīvotāju sevi identificē kā serbus, un liela daļa mediju pieder Serbijas interesēm. Eiropas Parlamenta deputāti mudinājuši Podgoricu izveidot institūciju cīņai pret dezinformāciju pirms 2027. gada vēlēšanām.
