Mensona sekotājai Patrīcijai Krenvinkelei trešo reizi piešķirta nosacīta atbrīvošana
Kalifornijas nosacītās atbrīvošanas komisija trešo reizi apstiprinājusi 78 gadus vecās Patrīcijas Krenvinkeles atbrīvošanu pēc gandrīz sešām desmitgadēm cietumā. Divreiz iepriekš gubernators Gevins Ņūsoms komisijas lēmumu ir atcēlis.
Patrīcija Krenvinkele, kādreizējā Čārlza Mensona grupas dalībniece, otrdien saņēma nosacītu atbrīvošanu pēc gandrīz sešiem gadu desmitiem cietumā. Viņa bija iesaistīta 1969. gadā Losandželosā notikušajās Teitas un LaBiankas slepkavībās.
Kalifornijas nosacītās atbrīvošanas komisija 78 gadus veco sievieti par atbrīvojamu atzinusi jau trešo reizi. Pēc iepriekšējiem diviem lēmumiem gubernators Gevins Ņūsoms komisijas spriedumu atcēla un atbrīvošanu liedza. Krenvinkeles advokāti tagad aicina viņu šoreiz lēmumu neatcelt.
Noziegums un notiesāšana
Noziegumu laikā Krenvinkelei bija 21 gads. Viņa tika notiesāta 1971. gadā par līdzdalību divās naktīs veiktajā vardarbīgajā slepkavību sērijā. Tās upuri bija aktrise Šarona Teita, kura bija astotajā grūtniecības mēnesī, četri viņas draugi, kā arī pārtikas veikalu īpašnieks Leno LaBianka un viņa sieva Rozmarija. Šie slepkavību gadījumi kļuva par vienu no ASV ļaunpratīgākajām kriminālhronikām.
Krenvinkele cietumā pavadījusi ilgāk nekā jebkura cita sieviete Kalifornijā. Viņas advokāti norāda, ka 19 gadu vecumā viņa nonāca Mensona ietekmē un tika psiholoģiski vardarbīgi izmantota.
Advokāta un komisijas vērtējums
Viņas ilggadējais advokāts Kīts Votlijs paziņoja, ka Krenvinkele pilnībā uzņemas atbildību par savu rīcību un nemēģina mazināt nodarīto ļaunumu. Pēc viņa teiktā, sieviete cietumā nav pārkāpusi disciplīnu, bet pēdējos 40 gados deviņi secīgi psiholoģiskie izvērtējumi viņu atzinuši par zema riska personu sabiedrības drošībai. Viņa piedalījusies terapijā un grupu konsultācijās, ieguvusi augstāko izglītību un apmācījusi suņus palīgus cilvēkiem ar invaliditāti.
Nosacītās atbrīvošanas komisija atkārtoti atzinusi viņas rehabilitāciju un secinājusi, ka vecumdienās viņa nebūtu bīstama sabiedrībai. Šarona Teitas māsa Debra Teita atkārtoti iebildusi pret Krenvinkeles un citu Mensona sekotāju atbrīvošanu.
Ņūsoma iepriekšējie lēmumi
- gadā Ņūsoms atzina, ka Krenvinkele bijusi Mensona vardarbības upuris un cietumā nobriedusi, taču uzskatīja, ka viņa nav pietiekami izpratusi sava nozieguma cēloņus, un joprojām uzskatīja viņu par bīstamu. 2025. gadā viņš atzina viņas nopietnās hroniskās slimības, bet pieprasīja papildu darbu pie pašizpratnes.
Gubernatoram jāņem vērā gan viņas vecums, gan tas, ka noziegums izdarīts jaunībā. Ņūsona pārstāvji līdz publikācijas brīdim uz jautājumiem neatbildēja.
/nginx/o/2026/01/19/17395778t1h989b.png)