Merz pulcina ES budžeta samazināšanas atbalstītājus, kamēr Costa meklē kompromisu

Vācijas kanclers Frīdrihs Merss ceturtdien Berlīnē pulcē Nīderlandes, Somijas, Austrijas, Dānijas un Zviedrijas vadītājus, lai vienotos par kopīgu nostāju — Eiropas Savienības nākamā septiņu gadu budžeta, kas Eiropas Komisijas priekšlikumā tuvojas diviem triljoniem eiro, samazināšanu par simtiem miljardu eiro. Tajā pašā laikā Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta turpina savu vizīšu ciklu pa ES galvaspilsētām, meklējot kompromisu ar valstīm, kuras nevēlas budžeta samazinājumus.

Austrijas kanclers Kristians Štokers laikrakstam Politico teica, ka kopējais budžets ir jāsamazina būtiski, un norādīja, ka nav pieņemami apspriest vēsturē lielāko budžetu laikā, kad iedzīvotājiem jāsavelk jostas. Līdzīgu nostāju pauž arī Somijas premjerministrs Peteri Orpo, uzsverot, ka piedāvātā finanšu shēma ir pārāk liela, lai gan vispārējās prioritātes atbilst Somijas mērķiem.

Berlīnē tiekošies līderi vēlas ne tikai samazināt budžeta apjomu, bet arī novirzīt izdevumus no lauksaimniecības uz aizsardzību un drošību, kā arī saistīt finansējumu ar demokrātijas standartu ievērošanu. Sagaidāms, ka tikšanās nedos konkrētus skaitļus, bet gan demonstrēs vienotu fronti turpmākajās sarunās. Īrija, kas vada ES Padomes prezidentūru, oktobrī plāno nākt klajā ar jauniem kompromisa skaitļiem pirms līderu samita.

Pēc oficiāla ES amatpersonas teiktā, valstu nostājas nav tik atšķirīgas, kā liecina publiskie paziņojumi, un visi apņēmušies panākt vienošanos līdz gada beigām. Merss gan vēl nav precizējis, kuras programmas un cik lielā apmērā jāsamazina, kas var liecināt, ka viņa reālās prasības ir mērenākas par retoriku.

Jauni ieņēmumu avoti

Tā kā aizsardzības un drošības finansējuma palielināšana bez lauksaimniecības un kohēzijas politikas samazināšanas prasa papildu naudu, arvien vairāk valstu, tostarp Lietuva un Igaunija, ir gatavas apsvērt jaunus ES nodokļus, ja tie sniegs skaidru pievienoto vērtību. Komisija jūlijā ierosināja jaunus maksājumus par emisijām, oglekļa importu, nepārstrādātiem elektroniskiem atkritumiem un tabakas izstrādājumiem, kā arī vienreizēju maksājumu no lielajiem uzņēmumiem.

Vācijas iekšpolitiku ietekmē 6. septembrī gaidāmās Saksijas-Anhaltes zemes vēlēšanas, kur var uzvarēt galēji labējā Alternatīva Vācijai, kas apgrūtina Mersa manevrēšanas iespējas sarunās. Sarežģītāko lēmumu pieņemšana gaidāma tuvāk oktobra samitam.