Merz solās palikt amatā pēc AfD triumfa Saksijas-Anhaltes vēlēšanās
Vācijas kanclers Frīdrihs Merss paziņoja, ka paliks amatā, kaut arī labēji radikālā AfD partija ar gandrīz 44% balsu guva pārliecinošu uzvaru pār viņa CDU štata vēlēšanās Saksijā-Anhaltē. Rezultāts tuvina AfD pirmajai tāda mēroga varai kādā Vācijas štatā kopš nacistu laikiem.
Vācijas kanclers Frīdrihs Merss pirmdien Berlīnē preses konferencē atzina, ka ir satriekts un ka Saksijas-Anhaltes vēlēšanu rezultāts "līdz pamatiem" satricinājis viņa Kristīgi demokrātisko savienību (CDU). Alternative für Deutschland (AfD) svētdien guva pārliecinošu uzvaru ar gandrīz 44% balsu, apsteidzot CDU sagaidīto rezultātu.
AfD ar kandidātu Ulrihu Zīgmundu priekšgalā vēl nesasniedza absolūto vairākumu, taču var kļūt par pirmo galēji labējo štata valdību Vācijā kopš nacistu laikiem — tai trūkst tikai trīs vietu līdz vairākumam. Merss savu kritiski zemo popularitāti (aptaujā viņu atbalstīja tikai 9%) atzina par vienu no sakāves iemesliem.
Neapmierinātība un vēsturiskā atbildība
Aptaujas liecina, ka vēlētājus vadīja dziļa neapmierinātība ar politisko eliti un ekonomikas pārvaldību. 35 gadus vecais Zīgmunds, bijušais smaržu tirdzniecības aģents, izmantoja arī bijušās Austrumvācijas iedzīvotāju sajūtu, ka pret viņiem izturas kā pret "otrās šķiras pilsoņiem". Viņš ironiski nosauca Mersu par AfD "lielisku aģitatoru".
Merss apņēmās turpināt reformu ceļu, uzsverot atbildību par pensiju un veselības aprūpes sistēmu ilgtspēju nākamo paaudžu labā, kaut arī koalīcijas partneri sociāldemokrāti signalizējuši gatavību mīkstināt strīdīgos pasākumus. Viņš apsolīja sabiedrotajiem, ka Vācijas institūcijas ir stabilas, un solīja nemainīt kursu Ukrainas jautājumā, uzsverot nepieciešamību aizstāvēt brīvību pret Krieviju.
Merss apsūdzēja Maskavu AfD kampaņas atbalstīšanā. Neskatoties uz sakāvi, CDU nostājās aiz sava kancelera, lai gan vairāki ietekmīgi komentētāji, tostarp "Der Spiegel" galvenais redaktors, publiski aicinājuši uz Mersa nomaiņu. Saksijas-Anhaltes CDU premjers Svens Šulce atzina, ka partijai vairs nav mandāta pārvaldīt štatu.
AfD Saksijas-Anhaltes nodaļu iekšzemes izlūkdienests klasificējis kā apstiprināti labēji ekstrēmistisku. Vācijai vēl priekšā divas štatu vēlēšanas 20. septembrī Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, kur AfD arī ir spēcīga.
