Meža ugunsgrēku dūmi ik gadu nogalina 1,5 miljonus cilvēku pasaulē
Zinātnieki brīdina, ka meža ugunsgrēku dūmi rada nesalīdzināmi lielāku nāves slogu nekā pašas liesmas, savukārt šā gada dūmu epizodes Ziemeļamerikā un Eiropā ir bijušas ārkārtīgi smagas. Pētnieki atzīst, ka joprojām trūkst zināšanu par dūmu ilgtermiņa ietekmi uz veselību.
Kamēr Kanādas un Eiropas mežos vasarā turpina plosīties ugunsgrēki, arvien skaidrāk redzams, ka lielāko daudzumu upuru prasa nevis pašas liesmas, bet gan tālu izplatošies dūmi. Pēc 2024. gadā žurnālā Lancet publicēta pētījuma, ainavu ugunsgrēku dūmi ik gadu nogalina aptuveni 1,5 miljonus cilvēku pasaulē — vairāk nekā plūdi, uguns, vētras un karstums kopā.
Dūmos esošās smalkās daļiņas var iekļūt asinsritē un ietekmēt visus orgānus. Pētījums žurnālā Nature liecina, ka 2023. gada Kanādas ugunsgrēku dūmu mākoņi izraisīja 82 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu, no kuriem trešdaļa skāra ASV, bet ceturtā daļa — Eiropu. Aptuveni 10% no Lielbritānijas smalko daļiņu (PM2.5) piesārņojuma nāk no ārvalstīs izdegušas biomasas.
Neparedzama vēja loma
Šā gada ugunsgrēku sezona ir bijusi īpaši smaga — Toronto jūlijā uz laiku bija sliktākā gaisa kvalitāte starp pasaules lielpilsētām, vēlāk šo titulu pārņēma Portlenda ASV. Slimnīcu darbinieki novērojuši pieaugumu pacientiem ar elpošanas grūtībām un alerģijām. Vismaz 36 miljoni cilvēku Ziemeļamerikā jūlijā elpoja gaisu ar ļoti neveselīgu piesārņojuma līmeni, bet vairāk nekā 10 miljoni bija pakļauti koncentrācijai, kas pārsniedza pat Deli piesārņotākās dienas.
Savukārt Eiropā, lai gan Francijā un Spānijā ugunsgrēki radījuši rekordlielu piesārņojumu, vējš lielākoties aiznesa dūmus prom no apdzīvotām vietām, tāpēc smagākās sekas skāra mazāk cilvēku nekā varētu gaidīt pēc ugunsgrēku apmēra.
Trūkst ilgtermiņa pētījumu
Zinātnieki atzīst, ka meža ugunsgrēku dūmu ietekme uz veselību joprojām nav pilnībā izpētīta, jo trūkst ilgtermiņa pētījumu — parādība kļuvusi par regulāru problēmu tikai pēdējos gados. Pētījumi liecina, ka meža ugunsgrēku PM2.5 daļiņas var būt līdz pat 10 reizes kaitīgākas īstermiņā nekā parasts piesārņojums, jo tās satur vairāk organisko savienojumu un īpaši smalkas daļiņas.
Eksperti iesaka nēsāt maskas, aizvērt logus un pārbaudīt gaisa kvalitātes rādītājus, taču brīdina, ka tas var sadurties ar nepieciešamību dzesēt telpas karstuma viļņu laikā. Zinātnieki uzsver, ka klimata pārmaiņas, nevis mežu apsaimniekošana, ir galvenais faktors, kas padara ugunsgrēkus biežākus un postošākus gan Ziemeļamerikā, gan Eiropā.
