Mežsaimnieks Iesalnieks: sugu izvēlē svarīgāka ir konkurētspēja, nevis spēja augt

Meža atjaunošana pēc cirsmas nav tikai tehniska darbība, bet gan stratēģiska izvēle, kas ietekmēs nākamās desmitgades. Mežsaimnieks Jānis Iesalnieks intervijā Apollo.lv skaidro, ka stādīšanas lēmums jābalsta uz vairākiem faktoriem, nevis tikai uz ieradumu vai pieejamo stādāmo materiālu.

Pirmkārt, jāizprot augsnes apstākļi – kas konkrētajā vietā augs vislabāk un kādas prasības katra suga izvirza videi. Otrkārt, jādomā par nākotnes tirgu: kāda koksne būs pieprasīta pēc 30, 50 vai 80 gadiem, kad mežs sasniegs vajadzīgo briedumu. Treškārt, jāvērtē klimata radītie riski – sausums, vētras, slimības un citi faktori, kas var ietekmēt meža veselību tā augšanas laikā.

Tāpat jāizlemj, vai konkrētajā vietā vispār nepieciešama stādīšana. Dažkārt mežs spēj atjaunoties dabiskā ceļā, un iejaukšanās var nebūt nepieciešama vai pat nevēlama.

Iesalnieks uzsver vienkāršu, bet būtisku principu: jautājums nav par to, vai kāda suga konkrētajā vietā var augt. Daudzas sugas spēj izdzīvot plašā apstākļu diapazonā. Būtiskāk ir saprast, kura suga tur būs viskonkurētspējīgākā – tā, kas vislabāk izmantos pieejamos resursus, izturēs vietējos apstākļus un sniegs vislielāko vērtību ilgtermiņā.

Šāda pieeja palīdz izvairīties no kļūdām, kuras var kļūt redzamas tikai pēc gadu desmitiem, kad labot situāciju ir daudz grūtāk. Meža stādīšana tādējādi ir ne tikai agrotehnisks pasākums, bet arī pārdomāta investīcija nākotnes ekosistēmā un ekonomikā. Lai gan katra cirsma ir atšķirīga, kopējais princips paliek nemainīgs: lēmums jāpieņem, domājot par ilgu laika horizontu un vietas specifiskajiem apstākļiem.